Rīga +7°C 
Komunikācijas jomas lietpratēja Linda Curika atzīmē, ka tendence izmantot zvaigžņu sejas, lai tirgotu apšaubāmus preparātus vai izvilinātu līdzekļus, aizsākās jau pirms vairākiem gadiem. Arī politiķe un žurnāliste Linda Abu Meri ir saskārusies ar savas identitātes zādzību. Krāpnieki izmantoja kadrus no viņas darba televīzijā, lai radītu ilūziju par ekskluzīvām peļņas metodēm.
«Ar manu starpniecību, jā, ar manu foto no savulaik Rīta Panorāmas ētera ir veseli raksti publicēti par to, ka mums ēterā stāstīja par to, kā ātri nopelnīt ļoti lielu naudu… un tad cilvēkiem tiek piedāvāts uzklikšķināt un ievadīt savus kartes datus. Neuzķerieties!»
Mākslīgā intelekta attīstība ļauj krāpniekiem ģenerēt saturu augstā kvalitātē, turklāt tas arvien labāk pārvalda latviešu valodu. «Protams, ka daudzas no bildēm un tekstiem ir veidojis mākslīgais intelekts, bet, tā kā arī MI daudz kvalitatīvāk strādā latviešu valodā, tad ieraksti sāk izskatīties arvien ticamāk,» skaidro Curika.
Pētniece Inga Spriņģe šo fenomenu dēvē par celebrity bait. Viņa akcentē, ka krāpnieki mērķtiecīgi izvēlas autoritātes, kurām sabiedrība uzticas. Galvenais šāda satura izplatīšanās kanāls ir Meta platformas, kuras, pēc žurnālistes domām, rīkojas nepietiekami aktīvi, jo gūst peļņu no šīm reklāmām. «Daļēji viņi kaut ko tur dara, bet, kad viņiem tiek ziņots, reklāmas nemaz tik ātri netiek noņemtas, jo pēc būtības tas viņiem nozīmē naudu,» norāda Spriņģe.
Galvenais indikators krāpniecībai bieži vien ir ieraksta autors.
Ja ziņu par vietējo žurnālistu panākumiem izplata nezināmi ārzemju profili, tas ir skaidrs brīdinājuma signāls.
Eksperti aicina saglabāt vēsu prātu un neuzticēties solījumiem par vieglu bagātību. Linda Abu Meri uzsver: «Ja kaut kas izskatās ļoti labi, tad visticamāk realitātē nekā laba tur nav, jo arī peļu slazdā siers nav par brīvu.» Savukārt juriste Ieva Brante asprātīgi piebilst, ka «siers mēdz būt par brīvu peļu slazdā tikai otrajai pelei». Viņa aicina kritiski izvērtēt jebkuru informāciju, tostarp emocionālos krāpnieku zvanus par nelaimē nonākušiem tuviniekiem.
Diskusijas noslēgumā Linda Curika un Linda Abu Meri dalījās ar personīgiem stāstiem par to, kā viņas vai viņu tuvinieki ir atvairījuši krāpniekus. Kamēr vieni izmanto loģiku, citi izvēlas asprātīgu taktiku: «Man reizēm patīk šos krāpniekus iznest cauri – es sāku viņiem atbildēt un ievilkt tādā garākā sarunā. Pēc tam sāku viņus kaitināt, un tad man ir tā sajūta – kaut ko labu izdarīju šodien.»
