Jauno draugu satiek patversmē
«Mana vēsture ar mājdzīvniekiem ir ļoti interesanta. No cilvēka, kuram nebija nekādu attiecību ar dzīvniekiem, esmu kļuvis par kaķu onkuli,» smejas bijušais futbolists Kaspars Gorkšs. Diviem murrātājiem viņa mājās nu piepulcējies trešais. «Mani uz Ulubeli vispār nedrīkst laist. Ja varētu, es adoptētu lielāko daļu dzīvnieku. Citus arī aicinu dot mājas patversmes dzīvniekiem. Tā ir forša vieta, kur meklēt labāko draugu, jo tieši tā tiku pie sava trešā kaķa,» stāsta viņš.
«Gribu pateikt milzīgu paldies Ulubelei, kas parūpējusies par kaķīti, viņš ir arī saņēmis visas nepieciešamās potes. Adoptējot dzīvnieku, man nebija jāuzņemas nekādas papildu rūpes, jo viss jau bija izdarīts. Tagad tikai jāpierīvējas kaķu raksturiem,» tā Kaspars. Jaunpienācējam Voldiņam būs jāsadraudzējas ar vecākajiem mājas kaķiem Oļegu un Muhamedu.
Mājas priekšniece – kaķene vārdā Oļegs
Kaspars Gorkšs par peļu junkura saimnieku pirmo reizi kļuva pirms sešiem gadiem, kad viņa dzīvē negaidīti ienāca Oļegs. «Patiesībā Oļegs ir kaķene, kas pati mani izvēlējās. Agrāk bija ielas kaķītis un pirmajos mēnešos bija ļoti bailīga. Sākumā bija tā: no rīta atstāju kaķim pārtiku un ūdeni, un vakarā redzēju, ka viss ir apēsts. Nosaucu kaķi par Oļegu un tikai tad, kad tas kļuva drošāks, sapratu: nav runcis. Vārdu atstāju, jo nelikās būtiski to mainīt. Tagad kaķene ir galvenā priekšniece neatkarīgi no tā, kādā sabiedrībā atrodas,» stāsta Gorkšs.
Kaķa parādīšanās atmodināja viņā jaunas personības šķautnes. «Esmu izgājis cauri daudz dažādiem pārdzīvojumiem, kas saistīti ar to, ka mazā radība ienākusi manā dzīvē. Nevarēju pat iedomāties, ka varētu tik stipri satraukties par mājdzīvnieku,» atklāts ir Gorkšs.
Iegādājies pat gleznu ar kaķi
Kaspars Gorkšs pirms trim gadiem Latvijas Mākslas akadēmijas studentu izstādē JAUNmarka pat iegādājās gleznu, kurā redzams kaķis. Šis mākslas darbs saistījās ar piedzīvoto laikā, kad viņa mājās ienāca otrs kaķis Muhameds. «Gleznas motīvs mani uzrunāja ar nešpetnumu un nepaklausību, jo kaķis tajā attēlots kā haosa pavēlnieks. Tas saistījās ar novērojumiem, kā vecākais kaķis mēģināja sadzīvot ar jauno,» viņš stāsta. Arī otrais Gorkša murrātājs izglābts no dzīves uz ielas. «Brīvdienās sēdēju uz dīvāna un izlasīju pazīstama cilvēka ziņu, ka viņam kaimiņos dēļu kaudzē dzīvojas divi kaķēni, kuriem vajadzētu saimniekus. Nolēmu: ņemšu pirmo, kurš izlīdīs laukā. Tā es tiku pie sava otrā kaķa – tas bija spontāns lēmums,» atminas Gorkšs.
Kaspars priecājas par ikdienu ar saviem trim draugiem. «Viņi man skraida līdzi gluži kā sunīši. Nekad nav tālāk par metru no manis. Acīmredzot mūsu saikne izveidojusies ļoti cieša. Konflikts rodas tikai tad, kad mēģinu pabarot putnus. Par to, ka putniem būtu jāļauj paēst, mans un kaķu viedoklis ļoti atšķiras,» viņš atklāj.

























































































































