Kad pirms pieciem gadiem Egils Zariņš svinēja 60. jubileju, žurnālam Privātā Dzīve viņš atzina: «Paskatoties pasē, man šis cipars nepatīk. Nejūtos es 60 gadus vecs! Vecums ir tāda dīvaina lieta, jo noveco jau tikai organisms. Āda paliek krunkaināka, kauli stīvāki, taču prāts nenoveco. Īpaši, ja ikdienā nodarbini savu galvu ar ko vairāk nekā TV skatīšanās.»
Taujāts, vai viņam nemaz vairs neuznāk ilgas pēc darbošanās televīzijā, Egils vaļsirdīgi atzinās: «Nevienu nenosodu, bet patlaban televīzijā pie mums valda jaunības kults. Tādi veci onkuļi kā es televīzijā vairs nav vajadzīgi.»














































































































