Sašutumu par notikušo pauda vecāki, kuri neslēpa – viena tērpa izmaksas bijušas aptuveni 70 eiro, bet, ja bērns uzvedumā dejoja vairākas dejas, izdevumi varējuši pieaugt līdz pat 200 eiro.
Viena no studijām, kurā dejojošajiem pašiem bijis jāsponsorē tērpu šūšana, bija Dzirnas. Tās vadītājs Agris Daņiļevičs žurnālam Privātā Dzīve pauda neizpratni par vecāku pārmetumiem. «Mani kaitina visa šī ņemšanās ap kādu dalības maksu, tērpiem. Bija tik smuki svētki!
Nezinu, cik īsti tie tērpi uzvedumam maksāja, kādi 70 eiro? Nu, un? Tā taču nav tik milzīga nauda – tas ir viens vakariņš trijatā,» saka Daņiļevičs.
XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Ertmane skaidro, ka uzvedumam nepieciešamos audumus iegādājās svētku rīkotāji, proti, valsts. Savukārt uz kolektīvu pleciem bija gādāt par to sašūšanu.
«Tas, kā kolektīvi vienojās par tērpu realizāciju, bija ļoti dažādi. Kāds pasūtīja tos darbnīcā, citam bija kāda dejotāja mamma, kas labi šuj, un viņa uzņēmās šo darbiņu,» skaidro Linda. Jautāta, kuram vajadzēja maksāt par tērpu šūšanu, viņa teic: «Pašvaldību dibinātajiem kolektīviem tērpus vairumā gadījumu sponsorēja pašvaldības, bet privātajām deju studijām to vajadzēja segt no savas kabatas,» tā Ertmane.
Citas interesantas ziņas lasiet jaunākajā žurnāla Privātā Dzīve numurā!
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































