Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
«Jau sen sapratu, ka militārās zināšanas vīrietim tomēr ir vajadzīgas,» žurnālam Privātā Dzīve stāsta Kaspars Gods. Ilgus gadus dažādu iemeslu dēļ aktieris domu par dienestu bija atlicis tālākā plauktiņā, līdz šogad izlēma – atvaļinājumu veltīs tam, lai uzsāktu pamatmācības Zemessardzē. Jautāts, vai nebija žēl upurēt atpūtu pret sēdēšanu ierakumos mežā, seriāla Saplēstā krūze zvaigzne pārliecinoši teic: «Labāks atvaļinājums man sen nav bijis. Tu esi no visiem prom, tu nesēdi telefonā, tu vari sakārtot galvu un domāt tikai par sevi – cik tu vari vai nevari izturēt. Tas bija baigi kruti.»
Aktieris atzīstas:
«Ik pa laikam pie sevis domāju: «God, tev ir 50 gadi, ko tu te vispār dari? Tev tas vispār ir vajadzīgs?»
Piemēram, tu ej pāri laukam septiņus kilometrus, tev galvu cepina saule, ārā ir 28 grādus liela svelme, tu redzi, kā citi slēdzas ārā no pārguruma un karstuma, un tu lej no pudeles sev virsū ūdeni un domā: «Kāda velna pēc to daru?» Taču tad tu sadali visu garo posmu mazos gabaliņos, mierīgi noej, un finišā tevi pārņem forša sajūta, ka tomēr esi to spējis un izdarījis, kas jādara.»
Miegam laika gan bijis gaužām maz. «Cēlāmies ļoti agri. Bija arī dienas, kad mācības bija no gaismas līdz gaismai,
taisījām mežā ierakumus, un apkārt notiekošais bija pietuvināts reāla kara apstākļiem,» stāsta aktieris.
Arī ēdnīcas zemessargiem nav. «Ēdām armijas sauso pārtiku. Nebija ne vainas. Ļāva arī smēķēt, bet tur ir savas nianses. Nevar jau tā atklāti staigāt riņķī un kūpināt. Jāskatās, lai ienaidnieks to neredzētu un nesajustu. Tāpēc bija jārok bedrītes un jāpīpē zemē. Sevišķi to smēķa oglīti var redzēt naktī, tad jo īpaši jāuzmanās. Visādas tādas interesantas maskēšanās lietiņas mums tur iemācīja,» priecājas Gods.
Pēc pamatmācībām aktieris Kaspars Gods tika ieskaitīts vienā no Jelgavas Zemessardzes bataljona rotām. «Tagad esmu pilntiesīgs zemessargs. Varu piedalīties tālākās mācībās vai aktīvajā dzīvē, proti, sargāt kādus objektus, piemēram. Tā ka ar mācībām nekas nebeidzas. Kalpošana Latvijas labā man turpināsies līdz mūža galam.»
