Rīga +6°C 
«Tagad mans vārds rotājas visur – gan pie Edītes-Pauls Vīgneres darbnīcas, gan Baltezera krastā, gan Jūrmalā,» lepns ir miljonārs.
Uztaisa kāpņu margu
Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš bija viens no tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres piemiņas pasākuma – viņas darbnīcas atvēršanas – viesiem. Turklāt pie ieejas mājā, kurā viņa dzīvoja uz kāpņu margas piestiprināta plāksnīte. «Tas bija pavisam nesen, pirms pusotra gada, kad Edīte sacīja, ka ziemā esot pavisam grūti iekļūt un izkļūt no mājas, jo pie nama ieejas viss ir ledū, kājas slīd, un neesot, kur pieturēties. Tā nu es viņas lūgumu izpildīju. Kopā ar znotu Uģi Krieviņu, kurš ir izcils koka mēbeļu dizainers, uztaisījām viņai kāpņu margu. Edīte un arī viņas kaimiņi bija priecīgi, jo dzīve bija kļuvusi daudz ērtāka. Viņa vēl savas dzīves laikā paguva uzlikt plāksnīti: «Ziedojums. Jūlijs Krūmiņš. 2024.»
Ticis pie savas piestātnes
Nostalģijas vadīts, pirms kāda laika miljonārs ar auto aizbrauca uz agrāk iecienīto šašliku ēstuvi PiePe Garkalnes novada Priedainē. «Kad vēl dzīvoju Baltezerā, pa ezeru vizinājos ar 1992. gadā pirkto jahtu Princese un bieži ar to devos pusdienās apēst PiePē šašliku. Tās vietas saimnieks joprojām ir Peksis, proti, Pēteris Znatnajs, ar kuru sešdesmitajos gados kopā dienējām. Tolaik pie ēstuves bija problēmas novietot jahtu, jo tuvumā viss bija aizaudzis un akmeņains. Atceros: ap gadsimta miju Garkalnes domē sarunāju atļauju, atradu strādniekus, aizvācām akmeņus un izbūvējām vietu, kur jahtai piestāt. Jahta man vēl aizvien ir, šad tad ar to pavizinos, bet pie Pekša ilgi nebiju viesojies,» stāsta miljonārs. Pēc pusdienām viņš ticis patīkami pārsteigts. «Kad vēl ēdu, pie sevis domāju – diez vai piestātne vēl joprojām ir, droši vien nobrukusi. Bet tad pavārs pavaicāja, vai esmu nogājis līdz paša būvētajai piestātnei. Atzinos, ka ne. Kopā aizgājām un redzēju, ka tur uzraksts Jūlija piestātne. Biju patīkami pārsteigts,» stāsta miljonārs.
Jūrmalai uzdāvinājis dzintaru
Miljonāra vārds atrodams arī uz iespaidīgā akmens Jūrmalā, Dzintaros. «Tad, kad tur veidoju Turaidas kvartālu, man bija ideja, ka pilsētai vajag skaistu vides objektu – milzu dzintara gabalu. Taču to uzstādīt varēju tikai ar jūrmalnieku atbalstu. Sākotnēji izvēlētajā vietā izliku mulāžu, un tā es noskaidroju, ka 92 procenti garāmgājēju atbalsta domu par milzu dzintaru. Meksikā pasūtīju vairāk nekā 20 tonnu smagu oniksa gabalu, kas ar kuģi tika attransportēts uz Itāliju un tad ar kravas mašīnu uz Bolderāju, kur tēlnieks Pauls Jaunzems to apstrādāja, lai tas līdzinātos milzu dzintaram,» atminas Krūmiņš. Pie akmens Jūlijs piestiprināja plāksnīti ar veltījumu jūrmalniekiem. «Piepalīdzot dzejniekam Jānim Peteram, sarakstīju dzejoli un tam pievienoja tekstu, ka šis ir mans dāvinājums Jūrmalai,» atzīst Krūmiņš.
