Ko nākamis gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -9°C 
Pirmoreiz Radaru dzīvajā ieraudzīju Ukrainā, kad viņš, ietērpts kamuflāžas ancukā, sagaidīja mani pie savas vienības pozīcijām. Manuprāt, viņš par savu kostīmu nemaz nebija priecīgs, bet puiši bija dikti centušies viņu sapucēt, jo latvieši taču atbrauks. Tā kā esmu ne tikai žurnāla Lauku Māja galvenā redaktore, bet arī Ganta fonda brīvprātīgā, toreiz, pagājušā gada martā, biju atvedusi raķešu zenītartilērijas vienībai pilnpiedziņas mikroautobusu, kas frontē ir zelta vērtē, kā arī citas vajadzīgas lietas.
Un tieši Radars bija tas, kas ar savu stāstu palīdzēja savākt tobrīd trūkstošos apmēram 5000 eiro.
Tādu atsaucību no ziedotājiem tik īsā laikā, nepilnās divās nedēļās, vēl nebiju piedzīvojusi. Caur viņu varēju izstāstīt par frontes ikdienu un to, kādēļ Radara vienībai nepieciešams tas, kam tiek vākti ziedojumi.
Un tas nav mārketinga triks – suns tiešām ir sēdējis blakus vienības komandierim, kad tas šauj pa Krievijas droniem. «Kad nāk raķetes, tad gan Radars laižas lapās uz blindāžu, šis suns nav muļķis,» pasmejas komandieris Vadims. Nesen gan viņš man atzinās, ka pēc vairākiem nopietniem raķešu triecieniem suns kļuvis bailīgāks un nervozāks, vairs ar asistēšanu neaizraujas. Vēl viņam nesen parādījusies audžuģimene – pēc kāda liela raķešu trieciena uz Radara bāzi atskrēja piecas (!) pusaugu suņumeitenes, kas viņu diezgan apceļ.
Starp Ganta fonda ziedotājiem Radaram ir daudz labvēļu, viņam tiek sūtītas suņu zāles, dažādi gardumi un pat speciāls paklājiņš gulēšanai, lai nav jāguļ uz improvizētās karalaika pozīciju grīdas. Kā smējās zenītartilēristi, viņi uz tā mīkstā paklājiņa gulēšot visi uz maiņām. Katram ir savs karš, un dzīvnieki karā ir īpaši sāpīga tēma, tāpēc paldies katram, kas par viņiem rūpējas. Radars arī turpina vākt ziedojumus, kad vienībai nepieciešams kas lielāks.
