Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Režisora Oskara Rupenheita jaunā un lielu popularitāti guvusī filma Tumšzilais evaņģēlijs atspoguļo 90. gadu policistu ikdienu, viņu morālās izvēles un darbu laikā, kad valstī valdīja haoss. Šodien Rupenheits pateicas policistiem ne tikai Policijas dienā, bet arī par viņu nesavtīgo darbu ikdienā:
«Policisti, muņi, menti, pogainie – saucam mēs viņus dažādi.
Attieksme pret viņiem arī ir dažāda. Bet tā ir viena no profesijām, kas no sabiedrības dabū iekšās biežāk, nekā viņiem pienāktos! Atceramies, ka starp drošām ielām, mierīgu pilsētu, starp noziedzības līmeni un labklājību atrodas šī šaurā, trauslā robeža, kuru apsargā neviens cits kā policija! Mums, pārējiem, Policijas diena ir viena – reizi gadā, bet viņiem – tā ir katru dienu! Tāpēc mēs šodien viņu priekšā noņemam cepuri un ar dūri divreiz piesitam pie krūts – izsakot savu respektu un pasakot paldies!»
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir noskatījies jauno filmu un daloties iespaidos par to, uzteic ne tikai 90. gadu precīzi attēloto «policijas bohēmu», bet galvenokārt filmas atbilstību tā laika realitātei, norādot, ka «filma bija reāla». «Forša filma. Atgrieza pagātnē un jaunībā. Tas tieši saistās ar mana dienesta sāksānas laiku. Tik tiešām,
ja toreiz būtu bijuši sociālie tīkli un tik plaša informāijas apmaiņas iespēja, droši vien cilvēki vienkārši juktu prātā
un domātu – kādā pasaule mēs dzīvojam?» saka Ruks.
Viņš gan atzīmē – skatoties filmu, šķiet, ka tā laika policijā ir tikai viens vai divi labie varoņi. «Bet tā arī nebija gluži. Bija arī labie darbi, labie cilvēki. Tā cilvēcība caurstrāvoja pat vairāk nekā šodien,» secina policija šefs.
Ruks pievērsis uzmanību arī dažām specifiskām detaļām.
«Gribu pateikt, ka Makarova pistolē ir tikai deviņas patronas.
Ka laikam nevar uzreiz padsmit izšaut. Kaut gan bija modificētais modelis, kur bija 15, ja godīgi,» spriež Ruks. Taču daudzas nianses un policistu joki un ikdienas atainojums bijuši pārsteidzoši precīzi. «Ai, nu pīpēja kabinetā. Tur zili mākoņi griezās. Un arī kaut ko stiprāku ieņēma. Tas bija klātesošs, nenoliegšu,» saka Armands Ruks. Viņš izteic apbrīnu aktieriem, kas patiesībā nemaz nav īsti aktieri, taču savas lomas nospēlējuši lieliski.
Filma Tumšzilais evaņģēlijs stāsta par unikālu, pat tumšu periodu Latvijas vēsturē – 90. gadu vidu, kad pēc PSRS sabrukuma vēl pavisam jaunā valsts taustījās un centās pielāgoties pilnīgi jauniem dzīves apstākļiem un noteikumiem. Latvija kļuva par sava veida Mežonīgajiem austrumiem, kur izdzīvoja stiprākais un nereti abās likuma pusēs darbojās vieni un tie paši cilvēki.
Un tomēr pat tik tumšos laikos bija cilvēki, kas dzīvoja un darbojās pēc sirdsapziņas un centās rīkoties taisnīgi, – viena no iedvesmām filmas stāstam. Jauns kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte 90. gadu vidū sāk strādāt policijas iecirknī Rīgā. Skulte ir entuziasma pilns, bet ātri vien saprot, ka ar ideālismu tālu netiks, un, lai cīnītos gan ar kriminālo pasauli, viņam nāksies pārkāpt šādus tādus noteikumus un principus.
