Rīga +6°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
18
-
«Ir ļoti grūti to rakstīt. Mēs ar Andru pēdējos divus vakarus bijām kopā filmas Blakus un izrādes Atnāc mani vēl satikt pirmizrādēs. Vakar palikām teātrī līdz pašām beigām, runājām ar aktrisēm, priecājāmies, iesēdināju Andru taksī un norunājām drīz tikties. Pusdivos naktī viņa man atsūtīja ziņu par to kura no māsām Rutkēvičām viņai tomēr patikusi labāk. No rīta viņa aizgāja. Pēkšņi un nežēlīgi,» savā laika joslā sociālajā tīklā Facebook.lv šodien raksta filosofs un Andras Neiburgas laikabiedrs Ilmārs Šlāpins.
Arī pašas rakstnieces pēdējais ieraksts Facebook.lv profila laika joslā ievietots tikai vakar no rīta pulksten 8.39. Rakstniece dalījās ar atmiņu foto par ceļojumu pirms diviem gadiem, rakstot: «Pirms diviem gadiem mēs laimīgi braucām pa šo ceļu. Nebija ne jausmas, kas mūs sagaida nākotnē.»
Citi lasa
Daudz sabiedrībā zināmu cilvēku sociālajos tīklos izsaka līdzjūtību rakstnieces tuviniekiem.
Sandra Kalniete: «Neaptverami! Pļauj nežēlīgi. Un labākos. Un pārāk agri. Līdzjūtība Paulam Bankovskim un tuviniekiem.»
Rakstnieces dzīvesbiedrs Pauls Bankovskis par sēru vēsti savā Facebook.lv laika joslā dalījies ar ilustrāciju.
Andra Neiburga dzimusi 1957. gada 16. janvārī Rīgā.
Rakstniece mācījusies Rīgas 5. vidusskolā (1964–1973), beigusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolu (1977) un Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu (1986). No 1986. gada veidojusi žurnāla Avots dizainu, 90. gadu sākumā bijusi žurnāla Karogs māksliniece.
Pirmā literārā publikācija ir stāsts Spīdēja saule 1985. gadā. Vēlāk tas kopā ar citiem agrīnajiem Neiburgas stāstiem iekļauts krājumā Izbāzti putni un putni būros (1988), kas iznāk 20 000 eksemplāru tirāžā un padara Neiburgu par vienu no galvenajām jaunās paaudzes rakstniecēm, grāmata tiek plaši apspriesta recenzijās un rakstos.
No 1987. līdz 1989. gadam Neiburga bija Rīgas Jauno literātu apvienības vadītāja.
Andras Neiburgas nozīmīgākais tulkojums ir Mihaila Bulgakova garstāsts Suņa sirds, kas tiek turpinājumos publicēts žurnālā Avots 1988. gadā. 2008. gadā šis tulkojums tiek dramatizēts un iestudēts Dailes teātrī (režisore Laura Groza).
1993. gadā A. Neiburga pievērsās dzimtas namīpašumu apsaimniekošanai. 90. gados un 21. gs. sākumā publicējusi slejas laikrakstā «Diena». Piedalījusies teātra izrāžu veidošanā: adaptējusi A. Šniclera tekstu izrādei Rondo Jaunajā Rīgas teātrī (2000, rež. Baņuta Rubesa), tulkojusi O. Vailda lugu «Ideāls vīrs» (2002, Liepājas teātrī, rež. B. Rubesa), dramatizējusi S. Oksanenas romānu «Attīrīšanās» Jaunā Rīgas teātra izrādei «Muša» (2012, rež. Inese Mičule).
2004. gadā iznāk otrais stāstu krājums «Stum, stum», kas saņem laikraksta «Diena» kultūras gada balvu, kā arī tiek nominēts Literatūras gada balvai.
2012. gadā pieci no krājuma stāstiem (titulstāsts, «El ninjo», «Tā vieta», «Mana izdomātā dzīve» un «Tādi vakari») tika izmantoti Jaunajā Rīgas teātrī režisora Ģirta Ēča izrādē Stum, stum. 2014. gada sākumā krājums «Stum, stum» atzīts par vienu no 100 latviešu lasītāju visu laiku mīļākajām grāmatām TV šovā „Lielā lasīšana”, septembrī tika atklāts, ka romāns lasītāju balsojumā ierindojies 94. vietā.
Par stāstu krājumu «Stum, stum» A. Neiburga 2004. gadā saņēmusi laikraksta «Diena» gada balvu kultūrā, par garstāstu «Stāsts par Tilli un Suņuvīru» 1993. gadā saņēmusi Latvijas Bērnu literatūras prēmiju «Pastariņa prēmija» un 2002. gadā arī Autortiesību Bezgalības balvu.
Līdzjūtība rakstnieces dzīvesbiedram Paulam Bankovskim un meitai Katrīnai Neiburgai.
