Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Atceroties nelaimi, kas piemeklēja Dāvi, basketbolistu Bertānu mammai aizvien acīs ir asaras. Tā bija gluži parasta diena, kad abi pusaugu brāļi kopā ar vectēvu zāģēja mallku. Kaut kas misējās, un Dāvis zaudēja pirkstu. Toreiz
tētis domājis, ka puikam basketbols būs jāaizmirst, un sapnis par sportista karjeru ir beidzies uz visiem laikiem.
Taču Dāvis, būdams tikai 13 gadus vecs, pārsteidza ar savu psiholoģisko noturību un raksturu gan savus vecākus, gan biedrus un trenerus.
«Varbūt man patiešām ir atšķirīga domāšana nekā citiem cilvēkiem… jo es pārdzīvoju tikai vienu dienu! Nākamajā dienā pamodos un pat varēju jau pajokot par to. Varbūt citiem tas nelikās smieklīgi. Man tobrīd bija trīspadsmit gadu, varbūt tiku uzskatīts par basketbolistu ar potenciālu, bet nekādas karjeras man vēl nebija, tāpēc nebija, ko zaudēt!
Zinu, ka vecāki joprojām jūtas vainīgi par to, lai gan es simtiem reižu esmu teici, ka acīmredzot man to pirkstu nevajadzēja»,
intervijā žurnālam Klubs sacīja Dāvis.
Laba humora izjūta bijusi arī jaunā sportista ķirurgam – viņš esot teicis: pēc dažiem gadiem, kad citi uzzinās, ka tev nav viena pirksta, nāks pie ārsta ar lūgumu to noņemt, jo arī vēlēsies mest grozā tik labi!
«Savā ziņā viņam pat bija taisnība, jo man sociālajos tīklos pēc spēlēm, kurās esmu daudz iemetis, cilvēki ir rakstījuši, ka arī labprāt atteiktos no pirksta,» smejas Dāvis, kurš basketbola pasaulē savas precizitātes dēļ tiek dēvēts par latviešu lāzeri. Vaicāts, kā viņam pašam patīk šis apzīmējums, Dāvis atbildēja: «Diezgan labs! Šo iesauku man iedeva Sanantonio komentētāji – skanīgi izklausās gan angļu, gan latviešu valodā.»
