Aizvadītais gads aktierim Laurim Dzelzītim bijis smags. Viņš pameta Dailes teātri un pēc skandāla Spēlmaņu naktī nācās pārvērtēt gan savu dzīvi, gan raksturu, gan mērķus un sapņus. Lai gan no malas aizvien šķitis, ka Lauris ir ļoti pašpārliecināts cilvēks, viņš neslēpj – šaubas allaž viņu pavadījušas. Arī tad, kad, atskatoties pagātnē, secinājis – tomēr daudz ko darījis pareizi. Ieklausīties sevī un rīkoties tā, kā liek sirds – to pērn Lauris novēlēja pats sev.
«Man patīk, kā maestro Raimonds Pauls teica: «Es vienkārši daru. Citreiz sanāk, citreiz ne.»
Nekad neesmu tā rīkojies. Bet tagad es tā gribu: ja nesanāks – nu un? » pērn žurnālam Santa sacīja aktieris Lauris Dzelzītis. «Mēdz teikt: ja tu nomināli kādā jomā esi uz 5, bet domā, ka uz 9, tad tavs stulbuma mērs ir starpība – 4. Bet tas pats darbojas arī uz otru pusi: ja tu esi uz 10, bet domā, ka esi uz 6, arī tad tavs stulbuma mērs ir 4.
Gribu noskaidrot, vai savam potenciālam eju pa priekšu vai velkos nopakaļ, » atzinās viņš.
«Vienmēr esmu bijis sava ceļa gājējs, bet, tā kā dzīve nav Reinika klipi, laikam tomēr pārāk bieži arvien šaubījos, turklāt par visu,» atklāts ir aktieris. «Mūždien esmu vadījies pēc sajūtas, ka dzīve sāksies kaut kad vēlāk. Nē, vecais, tūlīt jau beigas klāt, nekavējies, dzīvo tagad! Man atkal gribas iet kā Dullajam Daukam, kuru vilina horizonts,» tā Dzelzītis.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































