«Manuprāt, līdz ar pandēmiju nebūtībā ies saturiski tukšā influenceru kustība. Šajā situācijā viņi izskatās komiski un lieki. Arī dizaineriem vajadzēs lielāku pamatojumu savai idejai – kāpēc cilvēkiem tieši to vajag. Pēc krīzes vairākums centīsies radīt, nevis patērēt.
Redzot, cik saslimušo ir lētā darbaspēka valstīs, un zinot šo valstu medicīnas aprūpes un dzīves līmeni, paredzams, ka daudziem lēto apģērbu tīkliem pienāks gals.
Viņi plāno un ražo gadu uz priekšu, bet tagad ķēde ir pārtraukta un sezonālās drēbes nevarēs pārdot paredzētos apjomos. Lai viss saietu ierastās sliedēs, vajadzēs 3–5 gadus. Ilgdzīvotāji būs lielās apģērbu kompānijas Chanel, Dior, Armani. Būs kā Ķīnā – kolīdz veikali pēc ierobežojumiem būs vaļā, cilvēki tieksies pēc vērtības un kvalitātes.
Ekonomisti salīdzina šo situāciju ar karu, kur nav izolācijas, bet ir šausmas un sabrukums, pēc kura cilvēki gatavi mesties dzīves baudās. Dzīvojot kā mūkiem, daudziem noteikti būs filozofiskas pārdomas par dzīvi un to, vai 20 sliktas kvalitātes krekliņi, kuru radīšana ļoti piesārņo dabu, ir vajadzīgi.
Pēc pandēmijas cilvēki gribēs redzēt pasauli skaistu. Īpaši pēc tam, kad tik bieži savos monitoros redzējuši briesmīgu bildi ar nekoptiem cilvēkiem mājās. Tāpēc domāju – modē atgriezīsies zelts skaistās proporcijās. Rundāles pilī tagad varētu būt vairāk apmeklētāju nekā vasaras festivālā, kur valda farss un cilvēku tieksme atgriezties četrgadnieka infantilismā.»