Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Šogad aprit 40 gadi kopš 1985. gada 6. jūlija, kad pēc Pērkona uzstāšanās Ogres estrādē grupas rokenrola enerģētikas un brīvības gara iedvesmoti jaunieši, saceļoties pret komunistiskās ideoloģijas žņaugiem, ceļā uz Rīgu izdemolēja divus pasažieru vilciena vagonus. Jauniešu emocijas un tam sekojošo tiesas procesu pret koncerta skatītājiem savā leģendārajā filmā Vai viegli būt jaunam? fiksēja un atainoja šā gada gaviļnieks – leģendārais kinodokumentālists Juris Podnieks.
Padomijā nepieredzētā jauniešu protesta akcija noveda pie jau iepriekš par dumpīgu uzskatītā Pērkona atkārtota aizlieguma, taču kļuva arī par priekšvēstnesi pārmaiņām sabiedrībā, kas vēlāk noveda pie Atmodas un Latvijas neatkarības atgūšanas.
«Padomju represiju laikā man nebija bail dziedāt, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa. Adrenalīns, jaunības maksimālisms, aizrautība neļāva domāt par pastāvošās varas reakciju. Kad pēc Ogres koncerta Pērkonam aizliedza spēlēt, turpinājām strādāt pie manis mājās, magnetofona lentēs ierakstījām dziesmas. Taču represijas mani ir skārušas. Pēc Ogres koncerta un dziesmas Manai tautai izpildīšanas mani atskaitīja no augstskolas,» tā laika notikumus atminas grupas Pērkons soliste Ieva Akurātere.
«Atceros, ar mani nāca runāt kāda augstskolas studente.
Viņa teica – šie briesmīgie cilvēki, kas spēlē Pērkonā, tev ir jāiet prom no grupas!
Man nenāk ne prātā – atbildēju. Pēc divām dienām mani atskaitīja no augstskolas… Cīnoties par Latvijas brīvību, es neieguvu augstāko izglītību. Gribēju saņemt apliecinājumu, ka divus gadus esmu studējusi Konservatorijā, taču Mūzikas akadēmijā nav nekādu apliecinājumu tam, ka es būtu tur mācījusies. Iespējams, mani dokumenti iznīcināti. Toreiz man kā dziedātājai bija vienalga, taču tagad kā politiķei tas šķiet liels pārinodarījums,» tā žurnālam Ievas Stāsti atklāja dziedātāja.
