Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Viņa kategoriski paziņo, ka vairs nepieļaus tādu izturēšanos no sava kavaliera puses, kā tas bija viņas iepriekšējo attiecību pieredzē. «Ja man sāp, es negribu, ka mani sāpina. Agrāk es noliecu galvu – kungs lika, jāklausa kalponei. Taču vairs nebūs. Pret manu ģimeni kājas neviens neslaucīs. Manu namu neviens neapsmies,» stingri paziņo Magone.
Viņa piebilst, ka Edgaram nav nekādu tiesību kritizēt viņu, viņas atvases vai īpašumu: «Tu neesi mūsu ģimenē gādājis 6, 7 vai 10 gadus. Tu to māju neesi man nopircis. Es pati to pirku – vecu, cauru, beigtu, vienalga. Tas ir mans, un es savu namu sargāšu līdz pēdējai asins lāsei!»
Magone uzsver, ka viņas bērni nav vergi, bet gan nākotnes gaismas cilvēki un viņiem nav jādzīvo saskaņā ar Edgara novecojušajiem standartiem. Uzklausījis savas mīļotās emocionālo eksploziju, Edgars izskatās manāmi satriekts un atzīst, ka bija gaidījis pavisam citādu reakciju.
«Man pat īsti nav, ko piebilst – ja Magonei tas viss šķiet okei, tad es nezinu, vai mēs esam radīti viens otram,» reflektē Edgars un piebilst: «Cik es tev mēģinu palīdzēt… ja tas viss tev ir šķībi, greizi, nepareizi un Edgar, lasi, lasi ratā, tad man īsti nav vairs ko piebilst.»
Vīrietis cenšas pamatot savu viedokli, skaidrojot, ka notikumi, kas saistīti ar mūsdienu bērniem, esot absolūts murgs. Magone uzmanīgi noklausās kavaliera secinājumus, neko neteikdama.
Aiz kadra Edgars secina, ka Magone ir izrādījusies cietāks rieksts, nekā viņš sākumā bija iedomājies. «Man liekas, ka viņa sevi par augstu vērtē,» atklāj Edgars.
