Latvijas jūrniecības tēvam Krišjānim Valdemāram – 200. Kā tapa viņa izlolotā Ainažu jūrasskola

 Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta vidū Vidzemes piekrastē sāka atdzimt jūrniecība. Guberņas zvejnieku ciematā Ainažos izvērsās piekrastes kuģniecība: tika būvēta osta, nelieli un lielāki burinieki, tika veikti kravu pārvadājumi uz Rīgu un Pēterburgu. Vairums kuģu bija vienkārši aprīkoti – kompass, sekstants¹, lukturis un karte. Lai varētu kuģot plašākos ūdeņos, vajadzēja labi izglītotus kapteiņus un jūrniekus. Tērbatā kamerālzinātni (tā tolaik sauca ekonomiku), tautsaimniecības organizāciju un valststiesības studējušais un allaž brīvdomīgais Krišjānis Valdemārs, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, 1857. gadā rakstīja: «Jūrniecības satiksmei Baltijas piekrastē no paaudzes uz paaudzi vajag plesties milzīgos apmēros.

Tamdēļ latviešu jūrnieciskās spējas ir kā apslēpta dārga manta, kas ilgi gaidījusi neaiztikta, bet nu ceļama gaismā.

Kā? Tas vislabāk izdarāms ar attiecīgu skolas izglītību.»

Par spīti cara valdības un baltvācu muižniecības neapmierinātībai, Valdemāra aicinājumam «nodibināt jūrskolu saviem dēliem» pirmie atsaucās Ainažu kuģu īpašnieki Juris, Andrejs un Oto Veides, Jānis Miķelsons un Gusts Lielmežs. Naudu jūrskolas dibināšanai ziedoja turīgākie apkārtnes zemnieki, bet Jānis Veide šim nolūkam atvēlēja savu māju.

Skolu nodibināja Kristiāns Johans Dāls² (1839. gada 19. aprīlī Tallinā–1904. gada 27. augustā Liepājā), kurš bija beidzis Rīgas jūrskolu un jau no četrpadsmit gadu vecuma uz igauņu buriniekiem gāja jūrā, bija uzkalpojies par stūrmani. Nu viņš uzņēmās jūrskolas priekšnieka un skolotāja pienākumus.

Krišjānis Valdemārs, kurš 1865. gadā no Pēterburgas pārcēlās uz Maskavu, vēl aktīvāk popularizēja jūrniecību, sastādīja pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, organizēja un pats piedalījās jūrnieku vajadzībām noderīgu vārdnīcu izdošanā. Sākumā Ainažos tika izveidota tautskola ar specializāciju jūrniecības pamatos. Oficiāli pirmās kategorijas jūrskolas statusu ar vienu sagatavošanas un speciālo klasi tā ieguva 1867. gadā. Mācības notika bez maksas latviešu, igauņu, vēlāk arī krievu valodā. Tai pašā gadā Krievijas impērijā tika izdots ukazs pēc Ainažu jūrskolas parauga izveidot plašu skolu sistēmu.

1870. gadā Ainažos uzcēla speciālu jūrskolas ēku. Skolai tika piešķirta otrā kategorija. Specializētās mācību iestādes izveide piekrastes reģionus attīstīja plašā nozīmē (kokapstrāde, kuģubūve, apgāde, tirdzniecība, jaunu ekonomisko un zinātnisko ideju ieviešana utt.). Tajā pašā gadā bija vēl kāds zīmīgs notikums –

Atlantijas okeānu šķērsoja pirmais latviešu burinieks.

Krievijā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma 1873. gadā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība. No 1875. gada Ainažu jūrskolas audzēkņi pārbaudījumus kārtoja Pērnavas eksaminācijas komisijā. 1880. gadā jūrskolai tika piešķirts augstākās kategorijas statuss, un tas deva iespēju gatavot tālbraucēju kuģu kapteiņus. Ik gadu Ainažu jūrskolu beidza vidēji trīsdesmit labi izglītotu audzēkņu – kapteiņu, stūrmaņu un kuģa mehāniķu.

Ar burinieku Katarina audzēkņi devās mācību braucienos, kopā ar Kristiānu Dālu, kurš kopš 1866. gada jau bija tālbraucējs kapteinis, apguva viņa atklāto Ziemeļu tirdzniecības jūras ceļu no Rietumeiropas uz Sibīriju. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tirdzniecības ostas jau darbojās Ainažos, Pāvilostā, Rojā un Salacgrīvā, flotē bija ap 550 burinieku, no tiem 50 bija būvēti Ainažos. Kravas galvenokārt tika nogādātas uz Eiropas ostām.

1902. gadā Jāņa Veides dāvinātajā zemes gabalā tika uzcelta jauna divstāvu skolas ēka. Ainažu jūrskolā nu jau bija sešas klases. Sākoties Pirmajam pasaules karam, jūrskolu evakuēja uz Hersonas guberņu Krievijā, kur tā darbojās līdz 1917. gadam. Ainažu jūrskolā tās darbības laikā zināšanas apguva gandrīz 3000 audzēkņu no Latvijas un Igaunijas. Jaunie tālbraucēju kapteiņi un tālbraucēju stūrmaņi darbu atrada arī pasaules lielākajās kuģu kompānijās.

Pēc kara jūrskolas ēkā izvietojās ostas valde un pamatskola. Otrā pasaules kara laikā abas jūrskolas ēkas nodega. 60. gados jūrskola tika atjaunota, un 1968. gada 18. decembrī Kultūras ministrija izdeva pavēli bijušajā kapteiņa Jura Veides saimes ēkā, kurā sākumā darbojās jūrskola, izveidot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāli – Ainažu jūrskolas muzeju. Tas tika atklāts 1969. gada 20. jūlijā. Muzeja dārzā apskatāma enkuru kolekcija.

Pagājušā gadsimta 70. gados dzejnieks Imants Ziedonis pēc ciemošanās Ainažu jūrskolas muzejā uzrakstīja dzejoli, kuram mūziku vēlāk komponēja Raimonds Pauls un izpildīja Viktors Lapčenoks. Dziesma Latviešu jūrniekiem ir viena no iemīļotākajām latviešu melodijām, to uzskata par himnu latviešu jūrā gājējiem. Ainažu jūrskolas 150 gadu svinībās to atskaņojot pie klavierēm bija pats maestro.

¹ Navigācijā lietojams leņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai.

² 1876. un 1877. gadā vadījis arktiskās ekspedīcijas Obas grīvas līcī. Liepājas jūrskolas priekšnieks (1893–1904). Sarakstījis vairākus darbus par jūrniecību.