«Kauns pat teikt, bet pensijā saņemu vairāk nekā 2000 eiro.» Rubiks 90. jubileju nosvin Prāgā

«Visiem saku – ja līdz 90 esmu nodzīvojis, cik tad tur vairs palicis līdz 100,» sarunā ar žurnālu Privātā Dzīve nosmēja Alfrēds Rubiks. Īstajā jubilejā trešdienā klātienē sveikt bijušo politiķi bija ieradušies ap 30 cilvēku. «Nobaudījām cienastu.

Iedzēru arī simts gramus konjaka. Esmu lasījis – pāris tējkarošu stiprā dzēriena pirms gulētiešanas pat esot labi,» saka jubilārs.

Svinības turpinājušās sestdienā. «Biju sapulcinājis draugus un radus restorānā Prāga. No Londonas atbrauca arī mana mazmazmeitiņa, vecākā dēla meitas meita,» atklāj Alfrēds, kurš var lepoties ar četriem mazbērniem.

Savos gados viņš vēl jūtas spēka pilns. «Kad eju pie ārstiem, viņi man saka: «Alfrēd, jums nav nekādu problēmu. Tikai akmeņi, bet tie jums nav no vecuma. Tie jums ir no ilgstoša stresa, ko mēs diemžēl izārstēt nevaram.»,» stāsta Rubiks un atklāj, ka milzīgā stresā dzīvojis septiņus gadus. «Vienu gadu līdz iesēdināšanai cietumā un seši gadi, kurus ieslodzījumā pavadīju,» skaidro viņš.

Pirms 30 gadiem, 1995. gada jūlijā, Augstākā tiesa pēdējam Latvijas Komunistiskās partijas vadītājam Alfrēdam Rubikam par valsts apvērsuma mēģinājumu piesprieda astoņu gadu cietumsodu. «Par labu uzvedību mani gan izlaida laukā jau pēc sešiem gadiem. Pa to laiku bija radusies pavisam cita valsts, un es staigāju apkārt, neko nesaprazdams,» atminas Alfrēds.

Rubiks, būdams pensionārs, par iztikšanu nesūdzas. «Latvija man piešķīra 420 eiro pensiju, bet, strādājot Eiropas Parlamentā, pensijai piepelnīju, man pat kauns ir teikt, – 1800 eiro. Kad saliek kopā, mēnesī saņemu vairāk nekā 2000 eiro,» atklāj viņš, norādot, ka ar naudu atbalstot bērnus un mazbērnus.