Inguss Pētersons par attiecībām: «Šķiet, ka īsti nemaz neesmu mīlējis. Vienmēr esmu vientuļš.»

Ingum Pētersonam vienmēr līdzās bijušas sievietes – gan Latvijā, gan slavenos ārzemju opernamos. Daudzas viņu ir iekārojušas. Bet ko viņš? Teicis – vienmēr esmu vientuļš, vai esmu ar kādu kopā vai ne. Viņā valda pastāvīgas nepiepildītas ilgas.

Operdziedātājs ir egoistisks instruments, kura skaņu ietekmē pati dzīve – miegs, ēdiens, sirdsmiers… Sievietei, kura ir līdzās, jānoliek ego un jākļūst par iedvesmotāju… Ingus alcis tādu sastapt, bet piedzīvojis vien būtnes ar prozaiskām prasībām. Pirms 11 gadiem publiski atzinis, ka ir tik dziļi vīlies sevī, ka šķiet – īsti nemaz nav mīlējis. «Mīlestībai jāziedojas, bet māksla teica – ziedojies man!»

Inese

Un tomēr… Astoņdesmito gadu vidū viņš satika Inesi Galanti – sievišķīgi eksotisko operas dīvu ar balsi mazliet no kosmosa. Tapa ne vien neaizsniedzamās Adīnas un alkstošā Nemorīno duets Doniceti Mīlas dzērienā, bet arī kaislīgas jūtas dzīvē. Ingum tolaik bija 26 gadi, Inesei – 31 un maza meitiņa pie rokas.

Par viņiem baumoja, bet viņi bija laimīgi un diskrēti.

Viss, kas starp viņiem bija, redzams arī uz skatuves un saglabāts videoierakstos un radio arhīvā. Gaiši un tīri. Pēc gadiem Inese Galante neslēps, ka tās tiešām bijušas siltas, augšupceļošas jūtas, un pateiksies par laiku, kas abiem bijis kopā. Galantes meita atcerēsies: Ingus un viņas mamma bija skaists pāris.

Dita

Tad Ingus satika īpašu meiteni ar lielu talantu, jūtīgu dvēseli un ļoti stipru raksturu. Viņa spēlēja flautu un plūca pasaules zelta laurus. Šī meitene kļuva par Ingus sievu un vienīgās meitas māti. Senā intervijā Ditai Krenbergai jautāju, kā viņi satikušies. Pirmā saskatīšanās bijusi braucot autobusā uz Raiņa un Aspazijas dienām Lugāno. Ingus sēdējis otrpus ejai, un toreiz bijušas vien abpusējas simpātijas. Pa īstam viss sācies divus gadus vēlāk.

Ditai tobrīd bija divdesmit četri gadi, Ingum – 33, viņš dziedāja Stokholmas operā. Daudzi turpmākie gadi bija skaisti, ko nespēja aizēnot pat Ingus dramatiskais sērfošanas piedzīvojums Korsikā – ar lielu buru nonācis stiprā vējā, ātrums izrādījies nekontrolējams, rokas sarāvis krampis… Kopš tā laika viņš vairs nav mēģinājis sērfot.

Dita man atklāja, ka sākumā bijis grūti sadzīvot ar Ingus pielūdzēju lielo uzmanību. Vēlāk – ar to, ka viņš pārāk ziedojas mākslai. «Es ļoti ticēju šim cilvēkam un paļāvos, ka man nenodarīs pāri kā sievietei… Dzīve ar Ingu, kā man šķita, bija veiksmīga un labās sliedēs iegājusi. Tad tomēr nāca sāpīgi notikumi… Kad tikko apprecējāmies, skandēju, ka negribētu stāties Ingum ceļā kā māksliniekam. Jo Ingus laulībā nedrīkst pazaudēt savu dziedātāja sūtību, galveno uzdevumu. Darīju vajadzīgo: biju domubiedre, laba mājsaimniece. Tiesa, neapmierināta kā māksliniece. Ingus to juta. Radās plaisa. Sāpīgs ir mirklis, kad saproti: ziedošanās otram nemaz nav bijusi vajadzīga. Pazudu otrā cilvēkā, domādama, ka ar to daru viņu laimīgu.»

Patiesība izrādījusies vēl skaudrāka: Ingus nemaz nav bijis nobriedis ģimenei.

Diemžēl ne viņš, ne Dita to nesaprata laikus. Dita Ingus dzīvē bija divpadsmit gadu. Bet arī pēc tam viņi spēja kopā muzicēt, daudz laika joprojām pavadīja Murjāņu mājā, tomēr jūtu renesanses nebija.

Neatrastā

Tikmēr Ingus Pētersons izskatījās žirgtāks nekā jebkad, kaut nesen lauzis kāju. Intervijās smējās, ka pēc 40 gadu vecuma vīrieša dzīvē nākot lūzums, ko var nosaukt arī par personības krīzi un neapmierinātību ar sasniegto. Viņš tobrīd no jauna iekaroja popmūzikas topus ar vecajām estrādes dziesmām jaunā izpildījumā, iznāca arī albums. Ko jutām, to klausoties? Tā bija skaista atgriešanās pagātnē.

Bet sievieti līdzās Ingum turpmāk vairs nemanīja. Brīvs? «Vokālā māksla ir apsēstība, kurā nav nekā cilvēcīga, vienalga, kas notiek apkārt,» Ingus sacījis. Tad nu dzīves partnerei jābūt tādai, kas norobežo no sadzīviskā. Tāpēc viņš arī palicis viens. Kaut nebūt negrib būt vientuļi dreifējošs kuģis.

Vismaz publiski viņš dzīvo viens.

Žurnāli viņu vēl nesen dēvēja par mūsu estrādes pēdējo īsteno romantiķi un iekļāva brīvo vīriešu topos.

Arī Ingus izpildīto dziesmu albums skandē seno dziesmu par brīvo sirdi – ja tev tīk, lūdzu, pērc manu sirdi, es tev pārdošu lēti nudien…

Kad pēc ilgāka pārtraukuma Ingus un Jānis Lūsēns izveidoja dziesmu izlasi, viņi deva tai nosaukumu Neatrastai. Jā, šīs dziesmas patiesi ir visīstākā Pētersona vēstule sievietei – jūtu karte.