Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +4°C 
Tagad aktrisei Sarmītei Rubulei ir pavisam cita dzīve un loma – pati svarīgākā pasaulē. Pirms trijiem gadiem viņa kļuvusi par mammu. Toreiz viņa žurnālam Privātā Dzīve apstiprināja, ka
ir pilna laika māmiņa un audzina dēlu, taču intervijas Sarmīte vairs nesniedz.
Saka – vairs neesot publiska persona un pēc slavas nekāro. Arī gozēšanās sociālajos tīklos Sarmīti neinteresē, viņas laime mīl klusumu.
Sarmīte Rubule 18 gadus bija viena no košākajām un temperamentīgākajām Dailes teātra aktrisēm – nospēlējusi 50 dažādas lomas. Filmējusies populāros seriālos UgunsGrēks, Likteņa līdumnieki, Svešā dzīve, un citos. Pirms pieciem gadiem Sarmītes vārds no Dailes teātra izrāžu lomu sarakstiem pazuda. Tolaik teātra jaunais direktors Juris Žagars atbrīvoja no darba vairākus aktierus, un viņu vidū bija arī Sarmīte.
Aktrise to uzskatīja par netaisnīgu lēmumu un pat vērsās tiesā, lai tā atzītu Dailes teātra uzteikumu par spēkā neesošu, atjaunotu Sarmīti darbā un piedzītu vidējas izpeļņas un arī morālā kaitējuma kompensāciju. Pirmās instances tiesa lēma par labu Rubulei, kura
šajā teātrī bija nostrādājusi 18 gadus un nospēlējusi vairāk nekā 50 lomas,
bet teātris lēmumu pārsūdzēja un spriedums apelācijas tiesā bija pretējs – Sarmītei nepienākas nekas no prasītā.
Sarmīte vēl kādu laiku spēlēja neatkarīgajā teātrī Austrumu robeža un filmējās seriālā Viņas melo labāk, taču tad par viņu nekas vairs netika dzirdēts.
Savulaik žurnālam Ieva Sarmīte atzinās – viņa cenšas būt labākais draugs sev pašai: «Nav tādas zelta labsajūtas receptes, kas palīdzētu visiem. Vienam palīdz lūgšana, citam joga, skriešana, dziedāšana vai tamlīdzīgi. Es katru dienu cenšos uztvert kā dāvanu. Apzināti nefokusējos uz slikto un uz to, kā man nav.
Cenšos priecāties un būt pateicīga par to, ka vispār esmu dzīva un vesela.
Ir ļoti svarīgi, kā tu noskaņo sevi dienai jau no paša rīta. Ja pieceļoties esi labākais draugs sev pašai un saki sev: «Šodien es visu dienu smaidīšu, dzīve ir skaista, šī diena būs manējā!» – es zinu, ka viss man izdosies. Reizēs, kad neiet tik labi, kā gribētos, vajag apzināties, ka daudziem cilvēkiem klājas vēl grūtāk. Kad redzu, ka viņi nežēlojas, nekurn un spēj atrast dzīvesprieku savā ikdienā, tad man ir kauns par sevi. Zinu, ka jāiemācās prieku un laimes izjūtu atrast sevī pašai, nevis jāgaida, ka to kāds uzdāvinās.»
