Rīga -6°C 
«Manos rados nav mediķu: domāju, ka ikvienam cilvēkam ir savs liktenis, kas viņu virza: it kā nejauši rodas noteiktas apstākļu sakritības, lai mēs nonāktu tur, kur mums ir jābūt, savulaik žurnālam Ievas Stāsti sacīja izcilais sirds ķirurgs Romans Lācis. Pimdien Stradiņa slimnīcā tika atzīmēta viņa 80. jubileja.
«Protams, šim darbam ir arī sava asa ērkšķainā puse. Ne vienmēr rezultāts ir pozitīvs. Un tas ir sarežģīti, jo cilvēki ir uzticējušies… Vienmēr, kad neesmu varējis palīdzēt, jūtos vainīgs.
Pēc tam meklēju, vai visu tiku izdarījis pareizi, varbūt vajadzēja ko citādi darīt.
Tas ir neiedomājami grūti. Un ar to nevar tikt galā. Tu visu dari pēc protokola, juridiski un morāli neesi vainīgs, bet vainas izjūtu tāpat sevī nes. Tā ir visiem ārstiem, un tas ļoti traucē dzīvot,» atzinās Lācis.
Vairāk nekā 50 gadus Romans Lācis atdevis Latvijas sirds ķirurģijai. Viņa vadībā savulaik tika veikta pirmā sirds transplantācija valstī. «Kristiāns Nētlings Barnards Keiptaunā pirmo reizi pasaulē sirdi pārstādīja 1967. gadā, bet es Rīgā – 2002. gadā. Pacientei Tatjanai Ostelei,» lepojas slavenais ķirurgs Romans Lācis.
«Šāda mēroga operācijai gatavojāmies jau sen – ar profesoru Jāni Volkolākovu apbraukājām pusi pasaules, mērķtiecīgi vērojot, kā citviet notiek sirds pārstādīšanas operācijas, veicām arī imitētu transplantācijas operāciju starp diviem mirušiem cilvēkiem, lai saprastu, tieši kā tehniski to izdarīt. Šodien tik brīvi to vairs nevarētu izdarīt – juridiski tas kļuvis sarežģīti…
Mūsu pirmā paciente Tatjana jau nākamajā dienā bija pie pilnas apziņas un jutās labi
– tas bija neiedomājami, ņemot vērā, ka mums nebija pieredzes sirds pārstādīšanas operācijās,» pastāstīja ārsts.
