Pagājušajā piektdienā žurnāls Privātā Dzīve dziedātāju Donu jeb Arturu Šingireju kopā ar divām advokātēm sastapa, dodamies uz Rīgas pilsētas tiesas zāli.
Tur risinājās atklāta sagatavošanas tiesas sēde, lai tiktu skatīta Dona prasība pret mūzikas producentu Kasparu Ansonu par blakus tiesību atzīšanu un pienākumu uzlikšanu.
«Mūsu nesaskaņas ir par intelektuālā īpašuma jautājumiem,» sacīja Dons.
Atbildētājs Ansons klātienē nebija sastopams, taču pēcāk žurnālam atklāja: «Esmu šajās 23 Dona dziesmās pusīpašuma tiesību turētājs. Mūziķiem, kas savas dziesmas ievieto dažādās straumēšanas platformās, ik gadu jānorēķinās ar pārējiem tiesību turētājiem. Visiem, ar ko sadarbojos, izsūtīju piedāvājumu – veikt šo maksājumu automātiski, nevis katra gada beigās iesniegt atskaiti. Vairākums mākslinieku piekrita, izņemot Arturu, kurš
paziņoja – neuzskata, ka viņam kas man būtu jāmaksā.
Kādu brīdi diskutējām, līdz saprata – okej, īstenībā jāmaksā, bet viņš to nav darījis. Vienīgā iespēja, kā legāli atkāpties, ir pateikt, ka fonogrammu reģistrācijas anketas aizpildījis nepareizi, ka kļūdījies. Man gan šķiet, ka tā nebija kļūda. Ja 23 reizes pēc kārtas kļūdies, tad kaut kādā ziņā apliecini, ka tā nav kļūda,» spriež Ansons.
Vaicāts, ko Dons vēlas panākt tiesas ceļā, Kaspars sacīja: «Mans pienākums, viņaprāt, būtu atteikties no savām tiesībām. Neredzu iemeslu to darīt.»
Ansons gan norāda – notiekošais viņa turpmākajai sadarbībai ar Donu punktu neesot pielicis. «Man pat ir gatava viena dziesma, ko varētu viņam piedāvāt, bet nedomāju, ka otra puse spēs to sagremot.
Joprojām domāju, ka viņam ir fantastiska balss un viņš ir diezgan sakarīgs cilvēks.
Mūsu komunikācijā vienkārši kaut kas ir nogājis greizi,» uzskata Ansons.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨














































































