Ēvalds Valters atgriezies dzimtajā pagastā. Kādus noslēpumus slēpj viņa dārgumi?

ATGRIEZIES MĀJĀS

Aktieris, tulkotājs, domātājs, latviešu strēlnieks Ēvalds Valters ir dzimis Kuldīgas apriņķa Planīcas pagasta Eglenieku mājās. Senāk daļa no Kurmāles pagasta bija Planīcas pagasts. Pagājušā gadsimta 60. gados Planīcu pievienoja Kurmālei un vēsturiskais nosaukums palika pagātnē. Eglenieku mājas, ko būvēja Ēvalda Valtera tēvs mežsargs Miķelis Šēnbergs, ir apmēram trīs kilometru gājienā no Vilgāles centra, kurā atrodas Kurmāles pagastmāja un muzejistaba. «Dzimtajā pagastā Ēvalds Valters dzīvoja tikai trīs gadus, taču mums ir sajūta, ka viņš ir atgriezies mājās,» stāsta Aina Sļisarenko. «Ēvalds Valters vienmēr atcerējās savu dzimto pusi. Viņš viesojās mūsu pagastā, apmeklēja dzimtās mājas, kas ir privātīpašumā. Mēs vienmēr esam godājuši, atcerējušies savu novadnieku, stāstījuši par viņu skolas bērniem. Piemiņas istabu ir apmeklējuši visu Vilgāles skolas klašu audzēkņi.»

Darbs ar aktiera arhīvu vēl būs ilgi un dikti. Grāmatās es atrodu lapiņas ar teicieniem, atziņām, vērtīgu informāciju.

Pirms diviem gadiem Ēvalda Valtera dēls Raits piezvanīja Kurmāles pagasta vadītājai Dacei Gūtmanei un jautāja – vai tēvs var atgriezties dzimtajā pagastā? Viņa, ne mirkli nedomājot, teica – jā. Kad Raits atveda vecāku mantojumu, kas kādu laiku bija stāvējis Īvandes muižā, pamestā laulību zāle atguva jaunu elpu. «Nolēmām, ka gar vienu sienu izliksim Ēvalda Valtera grāmatas un piemiņas lietas, bet gar otru – Veras Gribačas mantojumu. Grāmatu skapji ir atvesti no mākslinieku Rīgas dzīvokļa. Abās sekcijās ir ap četriem tūkstošiem grāmatu. Tās rindoju tā, lai telpā radītu mājas atmosfēru, – plauktos ir gan akurāti sakārtotas grāmatas, gan slīpi un kaudzītēs salikta lasāmviela. Pēc uguns nelaimes Valteru dzīvoklī daudzas grāmatas sadega, un te var apskatīt tās, ko izdevās izglābt. Brīnījos, vai Ēvalds Valters tās visas ir izlasījis, taču, šķirstot grāmatas, redzu, ka aktieris vērtīgāko ir pasvītrojis ar zīmuli, pierakstījis savas domas, pielicis jautājuma un izsaukuma zīmes. Šeit, pēdējā plauktā, ir grāmatas franču, vācu, poļu, lietuviešu valodā. Aktieris labi pārzināja franču, vācu, angļu valodu, tulkojot strādāja ar vārdnīcām. Bibliotēkā ir valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārdnīcas. Man vērtīgākie šķiet Latvju dainu sējumi vecajā drukā, kas izdoti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Bibliotēkā ir arī grāmatas par dārzniecību, ko viņš studējis. Viņš ļoti mīlēja dabu.»