Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨ 
Rīga +5°C 
Lai arī sākotnēji gids Maiks telefoniski solīja īpašu platformu okeānā vaļhaizivju vērošanai, realitāte pārsteidz visus. No rīta plkst. 5:30 Dagmāra kopā ar ceļabiedriem Ojāru Rubeni un Diānu Zandi dodas ostas virzienā – diemžēl bez Magnusa Eriņa, kurš sliktas pašsajūtas dēļ pēc vakariņām palicis viesnīcā. Sagaidītā lielā laiva izrādās vienkārša zvejnieku laiva ar pamatīgu motoru un vēl pamatīgākiem dūmiem. «Nu, kā saka, viņš man solīja piedzīvojumu – viņš par to nesameloja,» ironiski piezīmē Dagmāra, redzot kuteri.
Pēc divu stundu brauciena okeāna vidū gids paziņo, ka tuvojas galamērķim, taču zvejnieks, kurš nejauši sastapts ceļā, atzīst, ka tuvumā nekādu vaļhaizivju nav redzējis. «Mūsu Minhauzens – gids Maiks – zvana, nav gan zināms kam. Varbūt vaļiem, varbūt platformai. Varbūt tēlo, jo mūsu telefonā zonu nerāda,» smejoties komentē Dagmāra.
Solītā platforma beidzot parādās pie apvāršņa – peldoša zvejnieku bāze, kurā zvejnieki nedēļām dzīvo okeānā, pārtiekot no pašu loma.
«Ziniet, es pat nedomāju, ka šādas vietas eksistē,» pārsteigta ir Diāna Zande. Gids izskaidro, ka zvejnieki te strādā par ļoti nelielu atalgojumu – aptuveni 100 eiro mēnesī.
Lai arī vaļhaizivju nav, zvejnieki cenšas palīdzēt – skaļi dauza tukšu spaini pret ūdens virsmu, cerībā pievilināt jūras milžus. Dagmāra atzīst: «Reāli šis viss rīts ir pilnīgs apčakars,» bet Ojārs to uzlūko citādi:
«Man tas riktīgi patika. Tas ir piedzīvojums. Neskatoties uz vilšanos vaļhaizivju neieraudzīšanā, brokastis izdodas: zvejnieki pacienā viesus ar tikko grilētiem kalmāriem un reņģītēm. Kalmāri okeāna vidū – tas ir labi. Svaigi, grilēti… ļoti labi,» sajūsminās Ojārs.
Un Dagmāra, neskatoties uz neizpildīto solījumu, saglabā mieru un humora izjūtu: «Es gribēju kaut ko īpašu… nu šis noteikti bija īpaši.»
