Rīga +19°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
2
-
0
-
0
-
0
-
Vēl pirms dažiem gadiem Intars Busulis bija izredzētais – viens no retajiem latviešiem, kuram savas durvis atvēris lielais Krievijas šovbizness. Postpadomju vipi viņu pieņēma savā tusiņā. Busulis bija savējais – piedalījās šovos, sniedza koncertus, kāpa uz skatuves ar lielākajām Krievijas zvaigznēm. «Astoņus gadus no vietas lidoju uz Krieviju divas reizes nedēļā. Iedomājies?
Kremlī dziedāju katru otro nedēļu, bet mana sirdsapziņa ir tīra – Putinam dziedājis neesmu,»
tagad, atskatoties uz šo laiku, intervijā žurnālam «Santa» teic Busulis.
Un tad nāca karš Ukrainā, uz īsu brīdi iestājās dīvains apmulsums, bet pēc tam jau viss bija skaidrs – visas saites ar Krieviju Intars sarāva.
Vai viņam tā visa nemaz nepietrūkst – emocionālā krievu publika, dievināšana? «Tās kaisles man ir bijis par daudz. Esmu tomēr pieradis saprasties no pusvārda, neizplūstot emocijās. Pārāk daudz kaisles man ir par daudz. Protams, bija mīļi.
Septiņas Marinas nāca uz koncertu, stāvēja rindā un sasveicinājās – Marina! Marina! Marina!
Pēterburgā pēc koncertiem bija autogrāfu sesijas ar garu rindu uz stundām divām, tur bija daudz dāmu gados. Arī nesavtīgās, individualizētās dāvanas – lācīši ar trombonu ķepās, lellītes šūtas. Ir tāda liela matrjoška ar manu seju, ar daudzām mazākām matrjoškām iekšā – no dzimšanas, maziņš Intariņš kā sirsniņa, tad Intars Talsu Sprīdīšu laikā, pusaudža gados, visbeidzot – Intars Pēterburgas koncertā,» atmiņās gremdējas Busulis.
Viņa fanu rindas Krievijā ir krietni paretinājušās. «Kādreiz biju vietnē V kontakte – tur bija vesels fanu pulks vienā grupā, Marinas, Ļenas,» saka mūziķis. Taču viņa nostāja kara jautājumā daudz ko mainījusi. «Jaunajos laikos, kas viņiem pienāca, mēģināju viņām skaidrot politisko situāciju, apelējot pie veselā saprāta. Bet krievu drošības iestādes mani izmeta. (Atver telefonu.) Re, cik skaists paziņojums izlec, tiklīdz mēģinu tur ieiet, – blocked, atbilstoši Krievijas ģenerālprokuratūras prasībai, pēc konkrēta panta,» tā Busulis.
Durvis uz Krievijas fanu sirdīm ir aizvērušās.
«Palikusi tikai viegla nostalģija pēc sajūtas, kāda bija, spēlējot lielajās, publikas pilnajās zālēs četrtūkstoš, septiņtūkstoš skatītājiem.
Bet nu jau mani tur nekas vairs nesaista. Es tomēr esmu principiāls čalis no Kurzemes. Tiesa, ir mazāk lieku līdzekļu. Bet arī neesmu sagrābies tādus kredītus, par ko būtu baigi jāmaksā,» atklāts ir Busulis.
Sarunu ar Intaru Busuli lasi žurnālā «Santa» un digitālajā žurnālā «Santa+»!
