Rīga -3°C 
Slavenais aktieris Diks Van Daiks Amerikā kļuva slavens ar savu šovu The Dick Van Dyke Show, taču pasaulē viņa vārds kļuva pazīstam ar dalību filmā Mērija Popinsa, kurā viņš atveidoja otrā plāna, šarmantā Bērta lomu. Dzīves laikā viņš ir nopelnījis sešas Emmy balvas, Grammy balvu un Tony balvu.
Vaicāts, kāds ir viņa ilgmūžības noslēpums, allaž jautrais Van Daiks smej, ka ilgās dzīves atslēga patiesībā ir rūpes par veselību kopš jaunības gadiem. «Atvainojiet draugi, bet tas nav nekāds lielais veselības triks vai brīnums — galvenais ir atmest cigaretes un alkoholu. Dažkārt tieši garlaicīgi padomi ir vistrāpīgākie, it sevišķi, kad runa ir par veselības uzlabošanu, piemēram, regulāra vingrošana un dārzeņu ēšana,» saka aktieris. Pats Van Daiks gan neslēpj, ka jaunībā gan smēķējis, gan dzēris alkoholu.
«Patiesībā es daudz smēķēju! Domāju, ka man bija apmēram 50 gadu, tas bija pirms es sapratu, ka man ir uz atkarībām vāja personība. Ja man kaut kas patika, es to pārspīlēju. Tāpēc es atbrīvojos no alkohola, cigaretēm un visa tā, kas droši vien ir iemesls, kāpēc es joprojām esmu šeit,» žurnālam People sacīja leģendārais aktieris. 1972. gadā alkohola atkarības dēļ aktieris pat īslaicīgi ārstējās rehabilitācijas klīnikā, bet pēc tam – ar alkoholu uz Jūs. Viņš gan atzīst, ka atmest smēķēšanu bijis divreiz grūtāk nekā alkoholu. «Tas bija daudzreiz smagāk. Man likās, ka paies mūžība līdz atkal jutīšos labi,» tā Van Daiks.
100 gadus vecais aktieris uzsver, ka arī tik cienījamā vecumā ir jābeidz rūpēties par sevi. «Es aizvien pasportoju sporta zālē trīs reizes nedēļā. Es nezinu, kādēļ tā ir, taču es aizvien to gribu darīt. Es neesmu no tiem vecīšiem, kas pieceļas un uzreiz iet gulēt, ja nu vienīgi ārā ir auksts un lietains. Ja vairākas dienas neesmu bijis sporta zālē, es to uzreiz jūtu – sākas krampji un kaulu krakšķēšana,» intervijā sacīja aktieris.
Van Daikam daudz palīdz arī viņa 46 gadus jaunākā sieva, Arlīna. «Mūsu mīlestība neapšaubāmi ir pats galvenais iemesls, kāpēc es neesmu novītis hermētiskā īgnumā. Arlīna ir uz pusi jaunāka par mani, un viņa liek man justies kaut kur starp divām trešdaļām un trim ceturtdaļām jaunākam. Katru dienu viņa atrod jaunu veidu, kā mani uzturēt modru un kustībā, gaišu, cerību pilnu un vajadzīgu,» atzīst simtgadnieks.
