Tas bija pirms desmit gadiem, kad seriālā ienāca jauns varonis, kuru atveidoja aktieris Madars Zvagulis. «Vēl pirms diviem mēnešiem apsvēru domu atsākt strādāt par bārmeni, taču tad pēkšņi dzīvē viss sagriezās kājām gaisā,» toreiz žurnālam Privātā Dzīve atklāja Madars.
Līdz tam viņa filmēšanās pieredze aprobežojās ar epizodiskām lomām seriālos Ēnu spēles un Māja pie ezera. «Vēl man tika uzticēta maza loma filmā Sapņu komanda 1935. Iespējams, kāds par mani vienkārši bija aizlicis labu vārdu,» tā Madars. Kad viņš devies uz provēm seriāla UgunsGrēks uzņemšanas studijā, viņam vēl neesot atklāts tieši kādai lomai tiekot meklēts aktieris.
«Kad gāju prom, man tika pateikts – ja būšu ticis pie lomas, man pēc nedēļas piezvanīšot. Braucu ar riteni mājās un sapratu, ka negribu dzīvot liekas cerībās, tādēļ metu kaunu pie malas, piezvanīju seriāla veidotājiem un teicu: «Piezvaniet man, lūdzu, arī tad, ja es šo lomu nedabūšu. Kad jau pēc trīs dienām saņēmu zvanu, mana pirmā doma bija – nu skaidrs, tik ātri viņi zvana tāpēc, lai pateiktu. ka mani nevajag. Tās sajūtas, kad man pateica, ka esmu laipni aicināts pievienoties seriāla aktieru komandai, nav vārdos aprakstāmas. Lai arī cik tas neizklausītos banāli, līdz tam brīdim es pat nesapņoju, ka kādā dienā varētu sākt filmēties UgunsGrēkā.
Viss, kas šobrīd notiek, man ir ļoti liels pārsteigums. Dodos uz filmēšanās laukumu ar mazām bailēm, ka kaut ko nevarēšu izdarīt.
Taču tad es to izdaru un pats bezgala priecājos,» atzina Madars, kas vēl pirms diviem mēnešiem dzīvojis ar pilnīgi citām sajūtām: «Augustā sapratu, ka septembris tāds galīgi tukšs. Sāku apsvērt domu atsākt strādāt par bārmeni, taču tad pēkšņi dzīvē viss sagriezās kājām gaisā. Šobrīd rit jau piektā nedēļa, kopš filmējos seriālā.
Ko tas izmainījis manā ikdienā? Ļoti daudz. Klāt nācis jauns darbs, kas jādara paralēli tiem, kas man jau ir. Esmu neatkarīgais aktieris un tuvākajos divos mēnešos būšu redzams dažādos iestudējumos. Bija viens brīdis, kad likās ir perebors. Bija sajūta, ka smadzenes sāk iet uz īso. Piemēram, aizpagājušajā nedēļā dēlu redzēju tikai agri no rītiem, kad vedu uz dārziņu, un vēlu vakaros, kad viņu jau aizmigušu iecēlu gultiņā,» bilda Madars.
Lasi izdevniecības «Žurnāls Santa» ✨ZELTA IZLASI✨










































































