Rīga -13°C 
Līdz podiņam katram savs ceļš
Nereti vecākiem nākas uzklausīt apkārtējo viedokli, arī kritiku un visai uzmācīgus padomus par to, kā bērnam jāiemācās apgūt iešanu uz podiņa. Ja bērnam ar podiņmācību nesokas tik raiti, kā bijis iecerēts, tas var sašķobīt vecāku pārliecību, it īpaši, ja ģimenē aug pirmais bērniņš. «Vecākiem vienmēr jāpatur prātā, ka katrs bērns ir atšķirīgs. Pat vienā ģimenē katram bērnam ir savs ceļš uz podiņmācību. Tāpēc būtu svarīgi pievērst uzmanību tam, ko mans bērns jau ir apguvis. Varbūt kaimiņienes bērniņš jau iet uz poda, bet nedara kaut ko citu, ko jau prot mans bērns, piemēram, dziedāt. Iespējams, mans bērns šajā periodā ir aizņemts ar kādas citas jaunas prasmes apgūšanu. Bērni nevar vienlaikus iemācīties ļoti daudz jaunu prasmju,» skaidro psiholoģe Dace Čible.
«Tam, cik ātri bērns iemācīsies iet uz podiņa (divos vai trijos gados), nav tik liela nozīme. Svarīgākais ir tas, ka vecāki spēj bērnam to mācīt ar iejūtību. Jo plūstošāk, bez spiediena, dusmām vai drudžaina uztraukuma, to bērnam mācīsim, jo bērns jutīsies mierīgāk un vieglāk apgūs podiņmācību.»
Kas liecina, ka bērns vēl nav gatavs podiņam?
- Mazais baidās no podiņa, nevēlas uz tā sēdēt vai spēlējas ar to. Tad vēlams nogaidīt un bērnu atkal iepazīstināt ar podiņu pēc pāris nedēļām.
- Nesajūt vai neprot sajust piečurātas vai piekakātas bikses. Visdrīzāk bērns vēl nesajūt arī vajadzību nokārtoties.
- Nevēlas vai vēl neprot patstāvīgi uzvilkt apakšbikses.
Speciālistu padomus par to, kā labāk uzsākt un apgūt podiņmācību, kā atradināt no čurāšanas naktī un ko darīt, ja mazais negrib sēdēt uz podiņa un vilkt apakšbikses, lasi MANS MAZAIS jaunākajā numurā!
