Rīga -13°C 
Projekta laikā ne vien radīti praktiski atbalsta rīki jaunajām un topošajām māmiņām, bet arī detalizēti izgaismota situācija, ar kādu Latvijā saskaras nepilngadīgās grūtnieces un viņu mazuļi – veselības aprūpē, izglītībā un sociālajā jomā. Analizētie dati un praksē sastaptie gadījumi apliecina: atbalsts jaunietēm joprojām ir nevienlīdzīgs un nesistemātisks, un nekavējoties ir nepieciešami valsts līmeņa risinājumi.
Jauniešu situācija Latvijā – sarežģītāka, nekā šķitis iepriekš
«Sākot darbu pie projekta, uzmanības centrā bija nepilngadīgās grūtnieces. Tomēr esošās situācijas analīze atklāja, ka atbalsta trūkums un informācijas nepietiekamība faktiski skar arī 18–19 gadus vecas jaunietes, kuras nereti vēl ir skolnieces un atrodas līdzīgā emocionālā un sociālā situācijā kā nepilngadīgie. Turklāt arī šo meiteņu mazuļiem ir paaugstināti veselības un sociālie riski, ja viņu māmiņas nesaņem pilnvērtīgu atbalstu.
Tik mazā valstī kā Latvijā ir iespējams identificēt katru šo māmiņu un viņas mazuli, izvērtēt, vai un kāds atbalsts viņiem ir nepieciešams.
Tādejādi mēs savlaicīgi parūpētos par diviem bērniem, kuri Latvijas demogrāfijas situācijā mums visiem ir jo īpaši vērtīgi, un nodrošinātu, ka izaug veseli un izglītoti pieaugušie. Aicinām valsts atbildīgās institūcijas jau šogad ieviest atbalsta pasākumus, balstoties uz nozares ekspertu sagatavotajiem priekšlikumiem, kas būtiski uzlabotu šo meiteņu un viņu mazuļu situāciju un veselību,» aicina Liene Dambiņa, Bērnu slimnīcas fonda vadītāja.
2024. gadā nepilngadīgām māmiņām piedzima 86 mazuļi, bet 18–19 gadu vecām jaunietēm – 263.
Tas raisa virkni jautājumu par sabiedrības kopīgo atbildību un par to, vai jauniešiem Latvijā tiek nodrošinātas zināšanas un vide, kas ļauj pieņemt informētus lēmumus par savu veselību un nākotni.
Būtiskākais secinājums – katram no aptuveni 344 tūkstošiem bērnu un jauniešu Latvijā ir nepieciešams saņemt kvalitatīvu izglītību un atbalstu pēc iespējas ilgāk, lai mazinātu sociālo risku un radītu drošu pamatu viņu nākotnei.
«Nevienai meitenei nevajadzētu grūtniecības laikā būt vienai. Kad jauniete nes sevī vēl vienu dzīvību, pasaulei vajadzētu sadoties rokās un nest viņu – ar būšanu līdzās, zināšanām un rūpēm. Atbalsts un droša vide ir tas klusais patvērums, kas palīdz jaunajai māmiņai izmantot visus sev pieejamos resursus, lai veidotu drošu nākotni sev un savam bērnam. Atbalsts nav labdarība. Tas ir taisnīgums arī sabiedrības un valsts interesēs, kas jāturpina ilgtermiņā, vienlaikus nodrošinot jauniešiem kvalitatīvu un vecumam atbilstošu seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību, lai veicinātu informētu un atbildīgu rīcību un lēmumu pieņemšanu. Projekts ielika labu pamatu šādam atbalstam. Jāturpina,» uzsver Dzemdību nama fonda valdes locekle Ilze Bumbiere.
Identificētās problēmas: trūkumi izglītībā, veselības aprūpē un atbalsta pieejamībā
Projekta laikā iezīmējušās vairākas būtiskas problēmas:
- nepietiekama un fragmentāra seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība,
- veselības mācības trūkums skolās,
- kontracepcijas pieejamības ierobežojumi un augstās izmaksas,
- atbalsta nevienlīdzība atkarībā no dzīvesvietas,
- atkarība no individuāla speciālista zināšanām, ieinteresētības un empātijas.
Šie secinājumi atbilst arī citos projekta posmos prezentētajam – atbalsts Latvijā ir fragmentārs un lielā mērā balstīts uz nejaušību, nevis skaidru un prognozējamu valsts sistēmu.
Galvenie ieguvumi divu gadu laikā
Lai gan izaicinājumi ir būtiski, projektā paveikts nozīmīgs darbs:
- pirmo reizi plašā lokā satikušies medicīnas, sociālie, izglītības un NVO eksperti, radot multidisciplināru dialogu;
- apkopoti pieejamie resursi un pakalpojumi, kas turpmāk palīdzēs jauniešiem un speciālistiem ātrāk orientēties sistēmā;
- uzklausīti jauniešu un viņu vecāku pieredzes stāsti, kas atklāj reālo situāciju un palīdz noteikt skaidrus prioritāros uzlabojumus.
Paveiktais: radīti praktiski rīki un apmācīti speciālisti
Projekta ietvaros paveikts būtisks praktiskais darbs, tostarp:
- izstrādāts un pilotēts Ceļvedis nepilngadīgo grūtnieču atbalstam,
- izsniegtas dzemdību somas nepilngadīgajām māmiņām,
- apmācītas 40 vecmātes programmā Vārda spēks un 30 vecmātes programmā Bailes no dzemdībām,
- radīta un paplašināta Mentoru programma, kas nodrošina regulāru un drošu atbalstu jaunietēm,
- realizētas apmācības par kontracepciju speciālistiem no Karolinskas institūta,
- izstrādāta un jauniešiem pieejama mobilā lietotne Droši zināt,
- noticis pieredzes apmaiņas brauciens uz Stokholmas jauniešu veselības klīnikām,
- īstenota noslēguma konference ar Latvijas un ārvalstu ekspertu piedalīšanos.
Kā atbalstīt jaunieti un jauno māmiņu?
Projekta laikā arvien skaidrāk iezīmējās patiesība, ko uzsvēruši gan speciālisti, gan jaunās māmiņas:
emocionāls atbalsts un personiska, uzticama pieaugušā klātbūtne ir izšķiroša.
Tieši tādēļ mentoru programma projektā pierādījusi savu efektivitāti – tā nodrošina atbalstu ne tikai praktiskos jautājumos, bet arī sniedz drošības sajūtu, palīdz orientēties sistēmā un mazināt bailes meklēt palīdzību.
Nākotnes rekomendācijas: valsts iesaiste ir kritiski nepieciešama
Projekta noslēgumā sagatavotas vairākas rekomendācijas politikas veidotājiem:
- vienota un valsts mēroga atbalsta sistēma, kas nodrošina agrīnu, prognozējamu un vienlīdzīgu palīdzību visā Latvijā;
- veselības mācības atjaunošana skolās, iekļaujot attiecības, seksualitāti, emocionālo veselību un reproduktīvo veselību;
- kontracepcijas pieejamības uzlabošana, tostarp finansiāli pieejamākiem risinājumiem jauniešiem;
- mentoru programmas ieviešana kā valsts apmaksātam pakalpojumam, īpaši reģionos;
- skaidra, starpinstitucionāla sadarbība starp izglītības iestādēm, sociāliem dienestiem, veselības aprūpi un NVO.
Šie priekšlikumi tiks iesniegti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Labklājības un Veselības ministrijām, turpinot darbu pie sistēmiskām pārmaiņām.
Projekta turpinājums – darbs, kas nebeidzas
Lai gan projekta formālais ietvars noslēdzas, tā radītie materiāli, apmācītie speciālisti un izveidotais tīkls būs pamats nākamajiem soļiem.
Projekta īstenotāji ir vienisprātis – nepilngadīgo grūtnieču atbalsts nav tikai vienas ģimenes jautājums. Tā ir visas sabiedrības kopīga atbildība. Tikai sadarbojoties, iespējams nodrošināt, ka ikviens bērns Latvijā aug drošībā, cieņā un ar iespējām attīstīt savu potenciālu.
*Projektu Mazaizsargātas sabiedrības grupas – nepilngadīgu grūtnieču interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu, II posms finansē Sabiedrības integrācijas fonds no Eiropas Savienības – NextGenerationEU piešķirtajiem līdzekļiem. Par sagatavoto materiālu saturu atbild Bērnu slimnīcas fonds.
