Marts nav iedomājams bez hipeastru (Hippeastrum) lielajiem ziedu zvaniem, kurus vēl arvien dažkārt nepareizi dēvē par amariļļiem (Amaryllis). Lai gan savvaļā hipeastri aug Dienvidamerikā, bet amariļļi Dienvidāfrikā, abas šīs sīpolpuķes savā starpā ļoti viegli krustojas, un ir bezgala daudz hibrīdu, no kuriem vieni vairāk līdzinās hipeastriem, citi amariļļiem. Nereti pat profesionāļiem ir grūti tos atšķirt pēc izskata.
Lai hipeastri katru gadu uzziedētu, tiem strikti jāievēro miera periods, kas sākas aptuveni 3–4 mēnešus pēc auga noziedēšanas. Hipeastriem ir savdabīgs stādīšanas veids, sīpolam tikai līdz pusei jāatrodas augsnē. Noziedējušais ziedkāts ir jānogriež, lai tas neiztukšotu sīpola barības vielas.
Pēc noziedēšanas hipeastri rūpīgi jālaista, jāmēslo, lai sagatavotu sīpolu nākamajai ziedēšanai. Aptuveni mēnesi pirms miera perioda hipeastrus pakāpeniski pārtrauc mēslot, arī laista minimāli, līdz nokalst visas lapas. Ja kāda lapa tomēr paliek dzīva, nevajag to nogriezt, augs rāda, ka tā sīpolam ir vajadzīga.
Sīpola pārstādīšana ir katra paša ziņā – var stādīt pirms miera perioda, var to darīt pēc tā, var nepārstādīt, ja augs ir regulāri mēslots un stādīts bagātā substrātā.
Uzzied tropu joslas lapu kaktusi – ripsalidopši jeb Lieldienu kaktusi (Rhipsalidopsis). Ripsalidopši atšķiras no Ziemassvētku kaktusiem jeb šlumbergerām (Schlumbergera), pirmajiem ziedi ir simetriski, mazi, bet otrajiem – asimetriski, palieli.
Ripsalidopšu smalkā bārkšsakņu sistēma ir ļoti jutīga pret lieku mitrumu. Iekaltēt sakņu kamolu nebūtu ieteicams, bet mazāk apliet augu gan. Ziedēšanas laikā ieteicams mēslot ar kaktusu mēslojumu, kurā mazāk slāpekļa.
Šiem kaktusiem nepatīk krasas temperatūras maiņas, tāpēc nereti gadās, ka nopirktajam kaktusam mājās pēc dažām dienām puse pumpuru nobirst.

























































































































