Rīga +5°C 
Minerālmēslus dēvē par ķīmiju, jo tie ir ražoti ķīmiskos procesos, tomēr daudzas to sastāvdaļas iegūst no dabiskām vielām, piemēram, slāpekli no dabasgāzes, fosforu no fosfora iežiem un kāliju no dabā sastopamiem kālija sāļiem.
Pēc sastāva minerālmēslus varam iedalīt vienkāršos un kompleksos. Ar kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem augi vienā reizē saņem visus trīs galvenos barības elementus – slāpekli (N), fosforu (P) un kāliju (K). Kompleksajiem līdzekļiem var būt pievienoti arī ir citi barības elementi, piemēram, sērs, kalcijs, magnijs, cinks, dzelzs. Par nosacītu mīnusu var uzskatīt, ka ne vienmēr barības elementu attiecība atbilst konkrētajai situācijai vai konkrētajam augam.
Ja lieto vienkāršos minerālmēslus, lai augam iedotu visus trīs barības elementus, nāksies izmantot vairākus mēslojumus. Mazdārziņos vienkāršāk lietot kompleksos minerālmēslus, tikai jāņem vērā konkrēta situācija. Pavasarī vajag vairāk slāpekļa, bet rudenī kālija, lai augi nobriestu un sagatavos pārziemošanai vai nogatavotos kvalitatīvi augļi.
Vienkāršie minerālmēsli
Slāpekļa mēslojums
Slāpeklis minerālmēslos ir nitrātu vai amonija formā. Nitrātu slāpeklis (ko dēvē arī par salpetri) no augsnes ļoti ātri izskalojas, un ir svarīgi to nepārdozēt. Viens no populārākajiem slāpekļa minerālmēsliem ir amonija nitrāts, kur puse slāpekļa ir nitrātu un otra puse – amonija veidā. Nitrātus augi uzņems uzreiz, bet amonija formu pēc 2–3 nedēļām. Tā kā šī viela ir sprādzienbīstama, amonija nitrāts nav nopērkams visos veikalos vai arī pērkot jāapliecina, ka izmantosiet to kā mēslošanas līdzekli.
- Kalcija amonija nitrātu mēdz saukt arī par kaļķa amonija nitrātu. Tas ir amonija nitrāts, kam pievienots dolomīts vai cits kaļķošanas materiāls, lai neitralizētu amonija nitrāta sprādzienbīstamību.
- Urīnviela jeb karbamīds, salīdzinot ar citiem slāpekļa mēslojumiem, satur visvairāk slāpekļa (apmēram 46%). Slāpeklis tajā ir amīdu formā, un augs no augsnes nevar to uzņemt tieši. Vispirms notiek reakcija ar ūdeni, tas šķīst, bet tālāk pārveidojas amonija un pēc tam nitrātu formā, lai augs to varētu uzņemt. Lai karbamīds pārveidotos un iedarbotos, nepieciešams mitrums un silts laiks. Taču ļoti augstā temperatūrā (virs plus 25 grādiem) karbamīds var ātri iztvaikot un slāpeklis pazust gaisā. Biežāk šo mēslojumu izmanto lielražošanā.
- Amonija sulfāts satur slāpekli amonija formā, tāpēc tas iedarbosies lēnāk nekā nitrātu slāpeklis. No visiem slāpekļa minerālmēsliem šis var visvairāk paskābināt augsni, tāpēc ieteicams rododendriem, hortenzijām, krūmmellenēm un citiem skābu augsni mīlošiem augiem.
- Kalcija nitrātā slāpeklis ir augiem ātri uzņemamā nitrātu formā. Salīdzinot ar citiem, tajā ir mazāk slāpekļa – ap 15% –, taču ar to augi papildus saņem kalciju, kas veicina augu augšanu un audu nobriešanu. Šo mēslojumu var šķīdināt un dot šķidrā veidā visiem augiem. Par to būs pateicīgi, piemēram, tomāti un gurķi. Augļu kokiem kalcija nitrātu vislabāk smidzināt uz lapām līdz vasaras pirmajai pusei. Vēlāk, kad tie sāk gatavoties nākamajai sezonai, tik daudz slāpekļa vairs nevajag. Kalcija nitrātam piemīt viena slikta īpašība – tas ļoti labi uzsūc mitrumu, granulas var sacementēties un izveidot cietu masu. Toties atšķirībā no citiem slāpekļa minerālmēsliem tas nepaskābina augsni.
Kālija mēslojums
Kālija hlorīds satur daudz kālija, taču tā trūkums ir hlors, un, to lietojot, augsnē var veidoties liela sāļu koncentrācija. Daudziem augiem, piemēram, dārzeņiem, hlors nepatīk, tiem labāk izmantot kālija sulfātu, kas satur arī sēru, vai kālija magnēziju, kura sastāvā ir ne tikai kālijs un sērs, bet arī magnijs. Šis mēslojums īpaši ieteicams augiem, kam tīk magnijs, piemēram, kartupeļiem, it sevišķi, ja tie aug vieglākās augsnēs, kur tā trūkst.
Fosfora mēslojums
No fosfora mēslojumiem pieejams tikai superfosfāts, kas satur 18–20% fosfora, kā arī kalciju un sēru. Fosfora minerālmēslus, tāpat kā citus, ļoti ieteicams ierušināt augsnē, jo fosfors augsnē grūti un lēni pārvietojas. Ja superfosfāta granula paliks augsnes virspusē, tad barības vielas līdz auga saknēm var nemaz nenokļūt. Fosfors ir īpaši nepieciešams augiem ziedēšanas un arī dīgšanas laikā, taču mazākā daudzumā nekā slāpeklis un kālijs.
Cietie un šķidrie
Vairums minerālmēslu ir granulu veidā, un tas nozīmē – lai augs mēslojumu saņemtu, granulai ir jāizšķīst. Tā kā augu barošanās notiek caur saknēm un ar ūdens plūsmu, augiem ir nepieciešams mitrums. Labi šķīst slāpekļa minerālmēsli, bet sliktāk superfosfāts. Iedarbība notiks ātrāk, iestrādājot granulas augsnē.
Mēslojot dekoratīvos ilggadīgos augus, priekšroka dodama ilgstošas jeb lēnas darbības minerālmēsliem, kuru granulas ir ar speciālu pārklājumu, lai tie tik ātri neizšķīstu. Tad, pavasarī ierušinot granulas augsnē, augi tiks nodrošināti ar barības elementiem pakāpeniski un 3–6 mēnešus par augu uzturu nebūs jādomā.
Pie ilgstošas iedarbības mēslojuma pieder arī minerālmēsli ar nitrifikācijas inhibitoru. Tas nozīmē, ka mēslojumam ir pievienota speciāla viela, kas palēnina slāpekļa pārveidošanos.
Augi ar slāpekli tiks apgādāti pakāpeniskāk, un samazināsies tā zudumi izskalošanās dēļ.
Pieejami arī šķidrie minerālmēsli šķīdumu un emulsiju veidā, ko izmanto, augus laistot. Barošanās galvenokārt notiek no augsnes caur saknēm, taču reizēm, ja augam ir grūti uzņemt barības elementus no augsnes, piemēram, ja ir stress ilgstoša sausuma dēļ, augu var mēslot caur lapām, lai tas barības vielas uzņemtu ātrāk. Visus mēslojumus, ko lieto caur saknēm, nevar lietot caur lapām, ne visi viegli šķīst. Ja minerālmēsli ir paredzēti lietošanai caur lapām, tas ir norādīts uz iepakojuma, piemēram, šķīdumu var pagatavot no kalcija nitrāta.
No slāpekļa mēslojumiem caur lapām augi vislabāk uzņem karbamīdu, tikai tas jālieto ļoti uzmanīgi, lai lapas neapdedzinātu. Šādi noteikti nedrīkst mēslot karstā un saulainā laikā, jo tas sagādās augam stresu un veidosies apdegumi.
Cik daudz?Ražotāji ir izrēķinājuši, cik daudz mēslojuma nepieciešams lietot, lai augi gūtu labumu, – tas norādīts uz iepakojuma. Šādu devu arī ieteicams ievērot, lai nepārdozētu. |
Katram augam savu
Ja nav vēlēšanās iedziļināties minerālmēslu niansēs, visvienkāršākais variants ir lietot speciāli jau sagatavotus mēslojumus konkrētiem augiem. Katram augam ir savas prasības, piemēram, zemenēm ir īpaši nepieciešams kalcijs un bors, kāpostiem kālijs un tomātiem kalcijs. Taču, ja uz iepakojuma rakstīts, ka mēslojums paredzēts zemenēm, tas nenozīmē, ka to nevar lietot arī kāpostiem.
Savas prasības ir zālienam, tam ļoti vajadzīgs slāpeklis zaļumam, kālijs un sērs. Ja satrauc sūna zālienā, var lietot dzelzs sulfātu, taču patiesībā sūna bieži veidojas no skābekļa trūkuma augsnē. Pavasarī zālienu vajag aerēt, lai augnē pievadītu gaisu.
Specifiskas vajadzības ir rododendriem, hortenzijām un citiem augiem, kam nepieciešama skāba augsnes reakcija.
Tiem nebūs piemērots tas pats mēslojums kas kāpostiem vai zemenēm.
Dārzeņiem, piemēram, tomātiem, īpaši nepieciešams kalcijs, lai neveidotos galotņu puve un būtu stingri augļi, kā arī sērs un bors, kas nodrošina ziedēšanu un augļu veidošanos. Dārzeņiem ir svarīgi lietot mēslojumu bez hlora. Piemēram, pret hloru ļoti jutīgi ir kartupeļi un zemenes. Hlors augiem nepieciešams, bet tikai nelielā daudzumā, piemēram, kālija hlorīdā tā ir daudz. Hloru saturošus minerālmēslus labāk nelietot siltumnīcās, citādi var veidoties liela sāļu koncentrācija, kas apgrūtinās augiem barības elementu uzņemšanu.
Ir augi, kuriem nepatīk skāba vide, piemēram, zemenēm un kāpostiem. Turklāt tādā ir traucēta barības elementu, piemēram, fosfora, uzņemšana, tāpēc skābas augsnes ieteicams kaļķot. Augsnes reakcijas uzlabošanai var izmantot dažādus kaļķošanas materiālus, piemēram, dolomītmiltus, kaļķakmens miltus, pelnus. Ir pieejami arī granulēti kaļķošanas materiāli.
