Dārza ēdienkarte rudenī. Ar ko pabarot dārzu pirms ziemas?

Ziemcietes

Te nav vienas universālas formulas, kas derētu visām, – noteikumus diktē puķes daba un augsne, kurā tā aug. Vienai ar lielu apetīti vajag uz šķīvja pasniegt vairāk, citai – pavisam maz vai nemaz. Kaut vai lavandas, auzenes, sāres ir ļoti pieticīgas, toties divmetrīgajām krastkaņepēm un sudrabsvecēm, lai izaugtu man pāri galvai, nepieciešama bagātīga augsne un vairāk ēdiena. Arī tām un vēl dažām normālajām ziemcietēm (pēc izlases) augustā, septembrī iedodu komplekso mēslojumu, kas satur vairāk kālija, lai pagūst nobriest. Tāpat fosfora saturs vēlams lielāks nekā pavasara mēslojumā, jo tas stiprina sakņu sistēmu un palīdz augam sagatavoties ziemai. Jo pilnvērtīgāk ziemciete paēdīs, jo izturīgāka tā būs ziemā. Bet – nepārspīlē!  Labāk mēslojumu uzkaisīt (ierušināt augsnē) mazāk nekā par daudz. Es parasti ņemu sauju (manējā nav liela!) uz diviem kvadrātmetriem (citi iesaka uz vienu kvadrātmetru). Tajās dārza vietās, kur zeme ir izteikti mālaina, to ik pa laikam uzlaboju ar neitralizētu kūdru, tā arī dod savas barības vielas.

Augustā un vēl septembra pašā sākumā ar mēslojumu mēdzu palutināt rudenī ziedošās puķes, piemēram, miķelītes, helēnijas, lai tām pietiek spēka izrādīties visā krāšņumā. Tad izmantoju oranžo Kristalonu (NPK 6–12–36).

Peonijām septembra sākumā iedod mēslojumu, kurā ir kalcija un kālija pārsvars.