Rīga +3°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Dārzkopības institūta Ģenētikas un selekcijas nodaļas vadošā pētniece Laila Ikase pārliecinājusies, ka uz globālo sasilšanu vissliktāk reaģē mūsu vecās augļu koku šķirnes, jo tās ir pieradušas pie līdzšinējā Latvijas klimata un pēkšņās pārmaiņas nesaprot. «Vissliktāk nepastāvīgos laikapstākļos jūtas ‘Mālābele’ jeb ‘Serinka’. Kādreiz skaitījās labs rudens ābols. Bet pēdējos piecus sešus gadus augļi sāk birt jau augustā, pašlaik ir pārgatavojušies un nākas mest ārā. Savukārt šķirne ‘Vidzemes Zelta Renete’, kam ir ļoti garšīgi, skaisti, dzelteni rudens āboli, pēdējos divus gadus sākusi nopietni slimot ar miltrasu.
Laikam vairs nevarēs audzēt arī šķirni ‘Edīte’, kas ir ļoti laba un kraupja izturīga. Pēdējos divus gadus aukstums trāpās tieši uz tās ziedēšanas un augļu aizmešanās laiku, rezultātā – ja raža vispār ir, tad tikai sīki, aprūsināti ābolīši, kas ne pēc kā neizskatās. Savukārt šķirnei ‘Tīna’, kas zied ļoti, ļoti agri, ziedi neizsalst un raža ir katru gadu. Tāpat ir arī šķirnei ‘Gita’. Ja šķirne zied vēlu, kā ‘Spartan’ un ‘Eksotika’, ir daudz lielāka iespēja, ka tā salnās necietīs. Tāpēc, iegādājoties jaunus augļu kokus, jānoskaidro, kad šī šķirne zied. Latvijā šķirņu aprakstos to bieži vien neatzīmē. Protams, salnas var būt arī vēlāk, nekā ierasts, to nevar prognozēt.
Vēl gribētu pieminēt sausuma ietekmi. Pēdējās vasaras bijušas ļoti sausas, un to slikti panes ‘Spartan’ un ‘Inta’ – augļi ir stipri mazāki. Bet citām šķirnēm, piemēram, ‘Dacei’, sausums bijis nebijis. Ja šķirnes aprakstā teikts, ka šķirne prasa labu augsni vai apūdeņošanu, to vajadzētu ņemt vērā. Pieticīgā augsnē mēs vienmēr iesakām stādīt ‘Gitu’ un ‘Auksi’ – uz šīm šķirnēm var paļauties. Ja garšo ļoti, ļoti saldi āboli, var stādīt ‘Kovaļenkovskoje’, tā ir ļoti plastiska šķirne – aug jebkuros apstākļos.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Vislabāk izvēlēties Latvijā selekcionētās šķirnes, jo tās piemērotas šejienes laikapstākļiem. Der arī Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas šķirnes. Bet jāskatās, lai Lietuvas šķirnes nav selekcionētas pārāk tālu uz dienvidiem. Igaunijas šķirnēm ir cita problēma – mums ir karstākas vasaras nekā ziemeļu kaimiņvalstī, un augļi karstumā ļoti ātri pārgatavojas, kļūst miltaini, sausi, sastiklojas.
Poļu šķirnes Latvijas apstākļos nav pietiekami ziemcietīgas un izturīgas pret kraupi. Vēl vairāk tas attiecas uz čehu, holandiešu un vācu šķirnēm. Neviena neder! Zinu, ka daži iestādījuši čehu šķirni ‘Raika’. Skaista raža bija vienu gadu. Nosala. Ne vienmēr tas notiek, kad ir ļoti zema gaisa temperatūra, liktenīgs var būt arī kailsals, pat ja tas nav bargs. Dienvidu šķirnes nav izturīgas arī pret izslīkšanu, bet mums koki ziemā un pavasarī bieži atrodas ūdenī. Daudzām dienvidu šķirnēm ir arī ļoti vēls ienākšanās laiks, respektīvi – pie mums tās vienkārši neienākas.»
Eglons Brūns, selekcionārs un augļkopis novērojis: mainoties klimatam, mainās arī šķirnes, taču ir grūti prognozēt – kā tieši.
«Viens piemērs. Padomju laikā, strādājot Moldāvijā, pieredzēju, ka ‘Antonovka’ dienvidu dārzos ir salds vasaras ābols. Otrs piemērs. Atvedu no dienvidu dārziem ‘Golden Delicious’ spur tipa ābeli, domājot, ka varētu izmantot selekcijā, bet šeit tā parādīja, ka nav nekā vērta.
Tomēr daudzas vecās šķirnes pamazām sāk piemirsties. Daudzas, tajā skaitā ‘Melbu’, ‘Mālābeli’ jeb ‘Serinku’, vairs neaudzē, jo siltā un mitrā klimatā tās kļūst ļoti uzņēmīgas pret slimībām. Lai tās turpinātu audzēt, būtu nepieciešams lietot lielu daudzumu ķīmijas vai arī jāgaida jaunas klimata pārmaiņas.
Dienvidos un rietumos selekcionētās šķirnes pie mums vēl nevajadzētu izmantot. Esmu mēģinājis, bet tās diemžēl mūsu apstākļos izsalst. Pats cenšos veidot šķirnes, kas ir izturīgas pret lielu salu un kam ir saldi augļi. Bet no salnām ne vienmēr dārzu var pasargāt. Tāpēc tajā jābūt plašam spektram – gan agrajām, gan vidējām, gan vēlajām šķirnēm. Vienas ziedēs agrāk, citas vēlāk, līdz ar to – ja nebūs augļu vieniem kokiem, būs citiem.
Rudenī siltuma ietekmē dažām ābelītēm vēl bija daži ziediņi. Pirms sala man dārzā zied ēdamais sausserdis. Bet tas nekas! Kāpēc tā notiek, vēl neesmu izstudējis, bet jauno ražu tāda dažu ziedu ziedēšana neietekmē.»
Kādi secinājumi par klimata pārmaiņām ir pētniekiem?
Kā skaidro Līvija Zariņa, Agroresursu un ekonomikas institūta Laukaugu selekcijas un agroekoloģijas nodaļas vadošā pētniece: «Klimata pārmaiņas patlaban dārzkopībā ir aktualitāte, par ko daudz runā starptautiskās konferencēs. Arī Latvijā laikapstākļi vairs nav paredzami un stabili. Vienu gadu sausuma periods uznāk pavasarī, citu – jūlijā, vēl citu – ražas gatavošanās laikā. Ziemas kļūst īsākas, ar nelielu sniega daudzumu un biežiem atkušņiem; pavasari – izteikti agri vai pārāk vēli, ar salnām un pat salu; vasarās uznāk karstuma viļņi, vētras, lielgraudu krusa; rudeņos – spēcīgas lietavas un neierasti augsta gaisa temperatūra. Aizvadītajā gadā daudzi pārliecinājās, ka tas var būt ļoti, ļoti sāpīgi, jo nekas neizauga. Turklāt meteorologi prognozē, ka tas ir tikai sākums un nākotnē mūs gaida platuma grādiem vēl neierastāki laikapstākļi. Bet, klimatam kļūstot mitrākam un siltākam, aizvien tālāk ziemeļu virzienā izplatās dienvidu valstīm raksturīgi kaitēkļi un slimības. Tas liek secināt, ka jāmaina audzēšanas tehnoloģijas vai jāmeklē šķirnes, kas spēj izturēt klimata pārmaiņu radīto stresu, ir elastīgākas un pacietīgākas.
Tādu šķirņu radīšana, kas būtu piemērotas mūsdienu nepastāvīgajiem laikapstākļiem, selekcionāriem ir liels izaicinājums. Daudzās valstīs selekcionētas ļoti labas šķirnes, taču parasti vietējos apstākļos klimata pārmaiņu radīto stresu daudz labāk pārcieš tās, kas radītas tepat Latvijā. Mums bija sadarbības projekts ar vairākām valstīm, tajā skaitā Grieķiju. Pārbaudījām, kā tur radītas lauku pupu šķirnes jūtas mūsu apstākļos. Čiks vien sanāca! Tajā pašā laikā mūsu pašu šķirnēm raža bija laba. Priekšroka mūsdienās būtu dodama agrīnajām dārzeņu un sakņaugu šķirnēm, kas pavasarī ātri sadīgst, kamēr vēl zeme saglabājusi ziemā uzkrāto mitrumu. Bet, ja uznāk vēlīnas salnas, iespējas dārzu nosargāt mūsdienās ir plašākas nekā pirms daudziem gadiem – var izmantot agrotīklus, dūmu sveces, kurināt speciālas krāsniņas.»
