Rīga 0°C 
Izpildi testu
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Māja ciematā, un pie tās – dārzs. Vietas ir maz, tomēr negribu tikai zālienu ar vienu rožu krūmu. Gribu īstu dārzu – lai ir gan puķes un košumkrūmi, gan salāti un ogas!
Mazam dārzam – mazi augi
Vineta: «Mazā zemesgabalā būtu jāizvēlas maza auguma augi: augļu dārzā – punduri vai puspunduri, ogu krūmiem –augststumbra potējumi, kas aizņems maz vietas, bet ogu ēšanai pietiks. Arī košumdārzā noteikti jāizvēlas mini formas, turklāt lēnaudzīgas. Savukārt tiem, kas savā nelielajā dārzā grib audzēt teju visu iespējamo, jāmēģina atrast augus, kas ir, tā teikt, divi vienā vai pat trīs vienā.
Piemēram, dzīvžogu, kas piesedz no kaimiņu skatieniem, var veidot no ēdamaugiem – piemēram, iestādīt dažus zemos skābos ķiršus, zem tiem rabarberus, līdzās kādu augststumbra upeni vai aroniju, zem tām – puķes un garšaugus, kas der gan smukumam, gan veselībai (ehinācijas, citronmētras, izopus, piparmētras).
Ja vēl vieta ļauj, var iestādīt arī ēdamo pīlādzi, melno plūškoku.
Nav iespējams mazs dārzs, kurā būs pilnīgi viss, – kādu savu iegribu var piepildīt, bet visas, kuras turklāt gadu no gada mēdz mainīties, diez vai.»
Sapņi jāsamēro ar realitāti
Dace: «Ir jau jauki sapņot, taču, lai arī cik košs būtu šis sapnis, tas jāsamēro ar apstākļiem, iespējām un nākotni, un šis likums attiecas arī uz dārza ierīkošanu. Nevar gribēt mazā teritorijā izveidot, piemēram, dārzu kā laukos, stādot ozolus par godu katra bērna piedzimšanai un pa vidu iedēstot vēl arī kādu zirgkastaņu. Katrs augs, ko stādām, jānovērtē ar nākotnes skatu – kāds tas būs pēc desmit un vairāk gadiem.
Stādu pārdevēji dažkārt pircējiem mēdz iegalvot, ka mazā dārzā var stādīt arī liela auguma kokus, tikai tie regulāri jāapgriež. Gluži tā vis nebūs – jo vairāk koku griezīs, jo ātrāk un spītīgāk tas augs, lai sasniegtu savu ģenētiski ieprogrammēto augumu. Vārdu sakot – savam sapnim par dārzu nevajag aplauzt spārnus, tomēr tas jāsamēro ar realitāti.
Vadot dārzkopības kursus, saviem audzēkņiem parasti saku: jo mazāk cilvēkam naudas, jo mazāk kļūdu viņš pieļauj. Kad naudu neskaita, ir lielāka iespēja sapirkt nevajadzīgas un bezgaumīgas lietas.
Viss jādara ar apdomu un skatu divus trīs soļus uz priekšu.»
Garlaicīgais taisnstūris
Mana dārza teritorija ir ļoti neinteresanta – neliels, gluds taisnstūra zemesgabals ar sētu apkārt. Ne tur reljefa, ne ainavas, kur tālumā acij pieķerties… Nesaprotu, kā iespējams izveidot skaistu dārzu šādā garlaicīgā kabatlakata izmēra teritorijā.
Plastiskas līnijas izjauc rāmi
Dace: «Nelielā, strikti stūrainā teritorijā stādījumiem noteikti jāplāno nevis asas, bet gan plūstoši plastiskas kontūras. Liektas līnijas izjauks ģeometrisko rāmi, un pagalms uzreiz izskatīsies mīlīgāks. Nelielā teritorijā ir arī svarīgi ievērot kompozīcijas veidošanas pamatprincipus: lielākie augi var būt arī pa vienam, bet – jo mazāki augi, jo lielākās kompānijās tiem jāpulcējas.»
Svarīgākais: precīza zonēšana
Vineta: «Maza dārza plānošanu svarīgi sākt ar zonēšanu, paredzot, kur būs atpūtas zona, kur saimnieciskā; kuru daļu ciemiņiem izrādīsim, bet kuru paslēpsim; kas būs redzams pa logiem; kam visbiežāk skatīsimies cauri. Maza izmēra dārzs jāzonē pat vēl rūpīgāk nekā liels, jo tajā viss būs kā uz delnas.
Par dārzu jādomā līdzīgi kā par dzīvokli – jo tas mazāks, jo rūpīgāk jāizplāno katram mērķim un lietai paredzamā vieta.»
Augsnes vietā – būvgruži
Tāpat kā daudzos ciematu dārzos, arī manējā ir šī problēma – auglīgās augsnes virskārta ir tikai pusotra sprīža, bet zem tās atrodas būvgruži, akmens šķembas. Augu saknēm ir par maz vietas, turklāt šķembu slāņa dēļ augsne ļoti slikti saglabā mitrumu.
Aizvākt vai apbūvēt
Vineta: «Dārza iekārtošana sākas nevis ar augu stādīšanu, bet ar augsnes sagatavošanu. Nevar cerēt, ka augi kuplos un zaļos, ja tiem nav augsnes, kur iestiept saknes. Zālienam var arī pietikt ar aptuveni 15 cm biezu auglīgo slāni, jo tā augu saknes diži dziļāk zemē nemaz nelien, bet velti cerēt, ka tik plānā augsnes kārtā augs rozes un košumkrūmi.
Tāpēc neatliek nekas cits kā vien būvgružus izvākt un to vietā savest labu, auglīgu, izvēlētajiem košumaugiem piemērotu augsni. Dārzā apstādījumi parasti aizņem vien aptuveni 20% no teritorijas, tā ka izmaksas nemaz tik lielas nesanāks.
Ja tomēr nav vēlmes, spēka vai naudas būvgružus aizvākt, jāpielāgojas situācijai ar gudru plānošanu.
Vispirms jāapzina, tieši kurās dārza vietās būvgruži zem auglīgā slāņa ir un kur – nav. Maz ticams, ka tie ir pilnīgi visā teritorijā. Vietā, kur tie ir, nav jēgas stādīt greznus košumkrūmus vai augļu kokus, bet tur var, piemēram iekārtot siltumnīcu, uzbūvēt lapenīti vai terasi, ierīkot augstās dobes garšaugiem.»
Māla odere vai ģeotekstils
Dace: «Jāņem vērā, ka ziemcietēm vajag auglīgo augsni vismaz 40 cm dziļumā, košumkrūmiem vismaz 80 cm, bet augļu kokiem – vēl vairāk. Ja pietiekama auglīgā slāņa nav, augu stādīšana ir veltīga. Nelielais augsnes virskārtas slānis būs jānostumj un būvgruži jāaizvāc (šos darbus ātri var paveikt, noīrējot mazo bobcat traktoriņu).
Izvācot zem augsnes noslēptās šķembas vai būvgružus, ir vērts ielikt sludinājumu, ka tos var dabūt bez maksas. Ļoti iespējams, kāds tos meklē, piemēram, piemājas ceļa bedrīšu remontam.
Lūk, būs jums kopīgs projekts – kāds labprāt savāks vai pat palīdzēs būvgružus izrakt.
Un vēl kāds ieteikums. Bieži vien jauno māju ciemati ir uzcelti vietās, kur ir nabadzīga dabiskā augsne, – lai cik biezu auglīgas zemes slāni uzbērtu, tas drīz vien izskalosies, un augiem atkal sāks trūkt barības vielu. Lai tā nenotiktu, zem auglīgās augsnes jāieklāj māla odere vai arī labs ģeotekstils – tāds, kādu izmanto celtniecībā vai ceļu būvē.»
Atpūtas vieta… pie atkritumiem
Kur vienam saimniekam goda vieta, tur otram – tālākais dārza stūris. Tad nu izrādās, ka vienā sētas pusē ir lapene atpūtai, bet otrā – kaimiņa komposta kaste ar pārtikas atkritumiem un puvušiem āboliem…
Piesedz ar smukumu
Dace: «Labs risinājums – jāatrod piemēroti augi, ko iestādīt savā sētas pusē, lai piesegtu kaimiņa nesmukumus. Bieži vien tie traucē tikai vasarās, tāpēc var izmantot viengadīgos augus – piemēram, izveidot krāšņu puķzirnīšu vai sarkano pupu sienu.»
Mēģini vienoties ar kaimiņiem
Vineta: «Vispirms noteikti jāaprunājas ar kaimiņu – varbūt tomēr viņš savu komposta kaudzi var pārcelt uz citu vietu. Tāpat jāpainteresējas par vietējās pašvaldības izdotajiem apbūves noteikumiem – iespējams, tur ir noteikts, kas jāievēro privātmāju saimniekiem, lai netraucētu citiem kaimiņiem.»
Kaimiņa augi manā pagalmā
Pa sētas apakšu manā greznākajā puķu dobē saaug kaimiņa kazenes, etiķkoka un smiltsērkšķu atvases, piparmētras.
Ieroc zemē pasētu
Dace: «Vēl sliktāk ir, ja traucē nevis kaimiņa dekoratīvie augi, bet nezāles, piemēram, gārsa, kas no kaimiņa dārza pa sētas apakšu lien manā sakoptajā puķudobē.
Problēmas risināšanai var lieti noderēt pasēta – speciālas plāksnes, ko ierakt zem sētas.
Tām jābūt pietiekami platām – vismaz 30 cm –, lai nezāļu vai dekoratīvo augu saknes nevarētu izlīst pa apakšu.»
Audzē to pašu, ko kaimiņš
Vineta: «Varbūt pastāv iespēja nevis cīnīties ar situāciju, bet izmantot to savā labā. Iespējams, kaimiņam ir tik labas kazenes, ka vari ļaut tām ieviesties arī savā dārza pusē: nebūs pat jāpērk stādi!»
Slimību un kaitēkļu ballīte
Ciematu dārzos augi vairāk slimo un arī kaitēkļu mēdz būt vairāk – lai kā mēģini, piemēram, zemesvēžus ierobežot savā pusē, kaimiņa dārzā tie sarīko kāzas un nākamajā pavasarī atgriežas ar visu ģimeni.
Izvēlies izturīgus augus
Vineta: «Tā tiešām ir – jo blīvāk kādā teritorijā pārstāvēts kāds augs, jo vairāk tas slimo. Piemēram, lauku viensētā viņpus mežam kastaņai koši zaļas lapas būs visu vasaru – tur tās kastaņu mīnējošā kode nebojās. Tikmēr pilsētā kastaņām jau vasaras vidū lapas sāk brūnēt – kode ir klāt un pārceļo no koka uz koku.
Līdzīgi notiek ciematu dārzos – gandrīz katrā dārzā ir rozes, gandrīz visiem aug plūmes, bumbieri un kadiķi, un augi slimo – viens kaimiņš savus ārstē, otrs ne, un cīņa ar slimībām un kaitēkļiem ir ļoti grūta. Galvenais ieteikums – jau pērkot jebkuru augu, izvēlēties sugas vai šķirnes, kas ir maksimāli izturīgas pret slimībām.»
