- Ēd šogad izaudzētos un pagrabā glabātos dārzeņus!
- Pagrabā vēro, vai nav peļu un žurku. Ja ir, tad veic izķeršanas pasākumus.
- Plāno nākamā gada dārzu. Vispirms vajadzētu apjaust, kādus dārzeņus un cik daudz vēlies nākamgad audzēt. Tad aprēķini platības un sagrupē visus dārzeņus četrās lielās grupās: sakņaugi, lapu dārzeņi, augļu un ziedu dārzeņi un tauriņzieži. Tad šīs grupas sagrupē pa dzimtām. Iegūto grupējumu izmanto augu sekas veidošanai. Vēlams, lai vienas un tās pašas dzimtas augi netiktu audzēti tajā pašā vietā ātrāk kā pēc 3 gadiem.
Un otrs princips, kas jāievēro, – mainīt augu grupas vienā vietā pa gadiem šādā secībā: lapu dārzeņi (salāti, kāpostaugi u. c.); saknes (visi rušināmaugi); augļi (sēklas) un tauriņzieži (pupas, zirņi, pupiņas, soja). Tad atliek vien savietot pa dārzu dārzeņus pēc šo divu dalījumu principiem un to ievērot arī nākamajos gados. - Izlem, kādam mērķim gribi audzēt konkrēto dārzeni (agrai ražai, glabāšanai, konservēšanai, izmantosi lapas vai saknes utt.) un attiecīgi izvēlies šķirni pēc tās apraksta. Plānošana ir nopietns un ilgs darbs pie katalogiem. Taču, kad tas padarīts, tad tev taps skaidrs, kad, kas un cik daudz jāsēj.
- Plānojot sēklu iegādi, ieteiktu apsvērt iespēju iegādāties profesionālos pakojumus, kas ir lielāki, bet sēklu kvalitāte tajos bieži vien ir labāka nekā sīkfasējumos. Aptaujā kaimiņus un kolēģus, varbūt varat dalīties!
Ieteiktu sēklu iegādi neatlikt uz pēdējo brīdi, bet laikus to jau darīt plānveidā: sākt ar agrāk sējamiem dārzeņiem – selerijām, puraviem, tomātiem, gurķiem –, pamazām iegādājoties arvien vēlāk sējamos dārzeņus.
- Ja nav iespējas izaudzēt kvalitatīvu stādu, labāk atsakies no šīs domas un iegādājies profesionāļu izaudzētus dēstus, nevis stādi dārzā uz palodzes izvārdzinātus dēstus, kas ir audzēti nepietiekamā apgaismojumā un parasti paaugstinātā temperatūrā izstīdzējuši.