Rīga +14°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Tāpat kā cilvēki atšķirīgi jūtas situācijās, kurās tiek fotografēti, arī suņu attieksme pret fotokameru zibšņiem var būt ļoti dažāda. Profesionāli dzīvnieku fotogrāfi zina stāstīt, ka suņi iedalās atšķirīgos tipāžos, un katram no tiem vajadzīga sava pieeja, lai kadrs izdotos ja ne lielisks, tad vismaz tāds, kurā nepazib tikai suņa ausis vai aste. Vienu astaini fotokamera biedē, savukārt otrs to vispār neievēro, vēl cits gatavs to sabučot ar slapju mēli tāpat kā savu saimnieku. Arī suņa ārējam izskatam ir pievēršama uzmanība, domājot, kā mīluli labāk dabūt kadrā, jo atšķirīgi bildējams būs īskājains takšelis un slaidais dāņu dogs ???. Saprotams, ka ļoti liela nozīme ir arī fotokameras parametriem, jo pārsvarā gadījumu fotografēsiet dzīvnieku kustībā, nevis nosēdinātu sastingušā pozā. Iespējams, ka atkarībā no fotokameras objektīva un fotografēšanas režīma, attēls arī izdosies vairāk vai mazāk kvalitatīvs.
7 suņu tipāži
Kā tos pareizi fotografēt
1. Bailīgais un kautrīgais
Grūti izskaidrot, kāpēc no visām lietām tieši fotokamera šiem suņiem šķiet visbiedējošākais priekšmets tavās rokās. Iespējams, brīdī, kad tuvini fotokameru ar lielai, melnai acij līdzīgo objektīvu pie suņa purna vai arī turi to nedaudz atstatus, suns nevar saskatīt saimnieka seju un attiecīgi novērtēt, cik situācija bīstama. Ja vēl fotografējot izmanto teleskopisku objektīvu, dzīvniekam šķiet, ka uz viņu notēmēts nepazīstamas, milzīgas acs skatiens, un nav skaidrs, ko no tā var sagaidīt. Atceries, ka sunim cieša lūkošanās tieši acīs nozīmē izaicinājumu uz cīniņu. Tad nu jāpieņem lēmums, vai mesties virsū pirmajam vai labāk dot kājām vaļu. Iespējams, suni baida arī aizdomīgie fotoaparāta slēdža klikšķi un motoriņa dūkoņa. Lai dzīvnieks nejustos izbijies un samulsis, nekad nesāc fotosesiju, turot fotoaparātu viņam ļoti tuvu, labāk vispirms ievērot tādu attālumu, kurā astainais fotomodelis jutīsies drošībā. No tāda rakursa arī varēsi uzņemt kadrus, kuros suns būs darbībā, lieliski iekļausies ainavas kopskatā. Lai pieradinātu pie fotokameras skaņas, var vairākkārt paklikšķināt tā slēdzi, var arī izmantot suņu skolās bieži izmantoto klikšķināšanas un apbalvošanas metodi – pēc uzklikšķināšanas pacienā draugu ar kārumu. Tā viņš atklās, ka no fotokameras viņam tiek arī kāds iepriecinājums.
2. Hiperaktīvais un rotaļīgais
Līdzīgi kā ar iepriekšējā tipāža suņiem, arī vienmēr aktīvajiem un aizrautīgajiem rotaļu biedriem labāk sākumā nemaz neļaut tuvoties fotokamerai. Ja ir iespējams, labāk izmantot puspofesionālās fotokameras ar palielinātu zūmu. Fotografējot no attāluma, jūsu mīlulis mazāk pievērsīs uzmanību tam, ko dari. Ja būsi nelielā attālumā, sunim saimnieka īpatnējā poza, paliecoties uz priekšu un turot rokās fotoaparātu, var līdzināties uzaicinājumam uz kādu jaunu rotaļu. Bet tev taču prātā nav spēles, bet gan mīluļa iekadrēšana. Ja suns tomēr nebūs atturams no vēlmes ar tevi padraiskoties, vajadzēs vismaz desmit minūtes, lai viņa uzmanība tiktu novirzīta uz ko citu. Dažkārt, fotografējot rotaļīgos dzīvniekus, vērts aicināt talkā vēl kādu palīgu, kurš fotografēšanas laikā novērš suņa uzmanību no fotogrāfa. Otrs iemesls, kāpēc labāk suni fotografēt no attāluma – tā tev labāk izdosies iemūžināt astaini darbībā, nevis tikai viņa purna portretu. Tieši darbība un dinamiskums var piešķirt īpašu vērtību fotogrāfijai.
3. Robustais un draudīgais
Dažu suņu šķirņu pārstāvji ārēji var izskatīties visai robusti – ar muskuļotu ķermeni, īsspalvaini, lielu galvu un platiem žokļiem, piemēram, pitbulterjeri. Šie augumā nelielie, bet spēcīgie cīkstoņi mēdz būt ar maigu, gaišu acu skatienu, tāpēc fotogrāfijās viņu raksturs vislabāk atklāsies, ja fotografēšanai izmantos fotokameru ar platleņķa objektīvu. Šādi attēlam tiks piešķirts dziļums, kadrā priekšplānā vairāk izcelsies suņa galva un zeltainās acis, bet ķermenis paliks aizmugurējā plānā un mazāk uzsvērts. Parasti platleņķa kamera attēlam nedaudz piešķir sirsnīgu komismu, vienlaikus izceļot suņa gaišo skatienu, tā atklājot viņa aiz draudīgās ārienes apslēpto labsirdīgo būtību un draudzīgo personību. Aplūkojot šādas fotogrāfijas, daudzi vēlas iegādāties tieši šādas šķirnes suni, nevis klasisko sugas skaistuļus.
4. Lempīgais un nevīžīgais
Pirmais iespaids dažkārt mēdz būt maldīgs, to var teikt par suņiem, kas vizuāli izskatās lempīgi, nevīžīgi izspūruši un nedaudz dumji. Bieži arī tā izskatās lielo šķirņu suņi kucēnu vecumā, kad viņi priecīgi streipuļo pretim un apbur ar savu atklāto skatienu. Arī starp pieaugušajiem suņiem mēdz būt sava veida klauni, kas tikai izliekas par jautriem dumiķiem. Šī tipa suņi gandrīz vienmēr fotogrāfijā ienesīs savu īpašo auru, tāpēc viņu bildēšanai ieteicams izmantot portreta režīmu vai makrotuvplāna režīmu. Tiesa, šādi būs grūti kadrā iedabūt suni pilnā augumā, taču tieši viņu purniņa izteiksme būs tā, ko svarīgi iemūžināt, lai attēlotu mīluļa spilgto personību. Varbūt, ka tieši rotaļīgi izkārtā mēle, noļukusī auss vai puspiemiegtā acs būs suņa īpašā mirkļa vērtīgākais iemūžinājums.
5. Vienaldzīgais un nicīgais
Iespējams, tavs mīlulis neatbilst nevienam no iepriekšminētajiem tipāžiem, jo parasti izturas visai vienaldzīgi pret apkārt notiekošo. Tā ir viņa savdabīgā maska – gluži kā kaķim, izlikties, ka aicinājumi un skubinājumi neattiecas uz viņu, jo viņam pašam ir daudz svarīgākas lietas darāmas. Četrkājaino draugu neinteresē arī fotokamera, tāpēc jāpieliek lielas pūles, lai mīlulis kadrā patiešām pēc kaut kā izskatītos. Vispareizāk pret šādiem spītniekiem ir attiekties tāpat, kā viņi attiecas pret jums – ignorēt! Ļauj, lai viņš izošņājas, izskraidās, un gaidi, kad suns beidzot saritināsies, lai dažus mirkļus atvilktu elpu. Tieši tad arī velc ārā fotokameru – iespējams, noķersi mirkli, kad mūždien rezignētais draugs tev uzmet sirsnīgu un pašapmierinātu skatienu, lai taptu viņa īpašā noskaņojuma atspoguļojošs foto.
Otra iespēja, kā paātrināt procesu, ja nav laika izdabāt drauga ignorancei – negaidīti pārsteidz viņu! Skaļš, neparasts troksnis liks viņam palūkoties virzienā, no kura skaņa nākusi. Tā iegūsi mirkli, kad suņa izbīnu varēsi iemūžināt kadrā un vēlāk arī skaisti ierāmēt.
6. Maigais un uzmanīgais
Šādi suņi ir vispiemērotākie fotomodeļa lomai, jo tie ļaus izvēlēties, no kāda attāluma fotografēt, nebūs arī tik liela nozīme, ar kāda veida objektīvu aprīkota fotokamera. Arī pašiem suņiem nav nekas pret fotografēšanos, iespējams, viņus process pat sajūsmina, jo tā viņi ir saimnieka uzmanības centrā. Kopīgi ar savu astaino, bet nedaudz skumji sērīgo draugu varat pavāļāties zālītē vai sniegā un uzņemt viņa portretu no pavisam zema rakursa. Ja suņa āriene drīzāk liecina, ka viņš ir vairāk nekā laimīgs par dzīvi, varat mēģināt uzņemt fotogrāfiju no sānu rakursa, lai kadrā būtu redzams viņa platais smaids. Bet, iespējams, ka tava suņa skatiens ir tik inteliģenti gudrs, ka der nedaudz atkāpties un fotografēt suni ar nelielu kadra dziļumu, lai viņa skatiens it kā būtu atdalīts no apkārt notiekošā un fokusētos ar tiešu skatu kamerā. Ja draugs fotosesijām tiek izmantots bieži, viņam var pat iemācīt komandu fokuss, kuras laikā viņš velta skatienu fotogrāfam. Tāpat varat pavilcināt brīdi un ļaut, lai suns atslābst un varbūt pagriež galvu sāņus. Tas būs brīdis, kad noklikšķināt kameras slēdzi.
7. Suns kā plīša rotaļlieta
Daži mazie klēpjsunīši, kā arī augumā nedaudz lielākie mīluļi nemaz neizskatās kā īsti, bet drīzāk kā mīkstās plīša rotaļlietas – tos gribas nemitīgi glaudīt, bužināt, nesāt rokās. Viņi tiek loloti un lutināti, tāpēc ir saraduši ar savu klēpjsunīša lomu un nemaz nav viegli panākt, lai suns kaut uz brīdi paliktu viens un ļautos fotografēties. Tomēr šīm dzīvajām rotaļmantiņām ir sava priekšrocība – atšķirībā no hieraktīvajiem sugas brāļiem viņus var droši fotografēt tuvplānā, veidot portretus dažādos rakursos un iegūt apsveikuma kartītēm līdzīgas mīlīgas fotogrāfijas. Lai kadrs izdotos vēl interesantāks, mazos sunīšus var bildēt kopā ar viņu iemīļotajām rotaļlietām, tvert mirkli spēlēšanās vai atpūtas laikā, kad viņš gatavs gulties augšpēdus, spīdinot ķepu rozā spilventiņus.
Ko vēl ņemt vērā, fotografējot suni
Konteksts
Meklējot vietu fotosesijai, padomā, kur mīlulis parasti jūtas viskomfortablāk, kādas ir viņa iemīļotās vietas un lietas. Iespējams, jums abiem ir skaistas atmiņas par kādu īpašu vietu, ko būtu vērts arī iemūžināt fotogrāfijā. Svarīgs ir arī fons, lai tas nebūtu pārāk raibs, ar nevajadzīgiem priekšmetiem, lai uz tā nepazustu suņa siluets.
Apgaismojums
Fotografējot dzīvniekus, pēc iespējs mazāk izmanto zibspuldzi, jo tā mīluli var izbiedēt, tāpat tā rada sarkano acu efektu. Zibspuldzei ie jēga, fotografējot tumšas krāsas suni, jo melnā krāsa absorbē gaismu, bet ar zibspuldzes palīdzību labāk izdosies saskatīt suņa apsvalvojuma tekstūru.
Vislabāk suni fotografēt dienasgaismā āra apstākļos, bet, ja to darāt telpā, tai jābūt labi apgaismotai.
Fotografēšanas režīmi
Strādājot ar mājdzīvniekiem, vēlams kamerai iestatīt sērijveida kadru uzņemšanas režīmu, lai varētu atlasīt visveiksmīgāk izdevušos kadrus.
Ieteicams arī automatizēt visus iestatījumus, jo nebūs lieka mirkļa, lai manuāli fokusētu un noregulētu vēlamo diafragmas atvērumu. Ja nepieciešams, izmantojiet sporta režīmu, kas paredzēts objekta fotografēšanai kustībā.
Statīvs
Ja gribi iegūt tiešām kvalitatīvus portreta foto, tad vērts padomāt par fotokameras novietošanu uz statīva, lai nav jāuztraucas, ka, tverot labāko mirkli, var nodrebēt roka un attēls iznākt neass.
Mirklis
Kļūsti par paparaci un ķer mirkli, kad suns nodarbojas ar ko interesantu – nēsā zobos kociņu, cenšas to aprakt, skrien pakaļ taurenim, apošņā ziedu utt. Vislabākie kadri vienmēr ir tie, kas nav insicēti ???.
Noskaņojums
Kad sāc fotosesiju, izrādi sunim savu labo noskaņojumu, esi priecīgs, runā labvēlīgā intonācijā, nedusmojies, ja kaut kas neizdodas, kā iecerēts. Tavs labais garastāvoklis ātri pielips arī fotomodelim.
Ja vēlies pievērst suņa skatienu, izmanto kārumu vai viņa iemīļoto rotaļlietu.
