Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
16
-
0
-
0
-
5
-
0
-
1
-
1
-
Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva
Kurzemes lauksaimnieks Artis Ķūsis jau vairākus gadus nodarbojas ar lielās, saldās un Latvijas apstākļiem eksotiskās ogas, tas ir, arbūza audzēšanu. Neskaitāmas reizes kļūdījies, tomēr vilinājums sev pierādīt, ka tas ir iespējams, vienmēr bijis lielāks. Lūk, viņš dalās savos noslēpumos!
«Ar arbūziem ņemšanās ir liela. Tas nav tik vienkārši kā iestādīt kartupeļus vai iesēt graudus,» stāsta Artis.
Vai Latvijas apstākļiem der visas šķirnes?
Ideja par arbūzu audzēšanu Artim prātā ienākusi pirms vairākiem gadiem un pavisam nejauši. Vienkārši gribējies izmēģināt kaut ko jaunu. Taču vispirms gana garu ceļu vajadzēja noiet, lai atrastu Latvijas apstākļiem piemērotākās sēklas. Izmēģinājis gan daudzos lielveikalos nopērkamos ‘Sugar Baby’, gan kādu ukraiņu šķirni. Pirmā ienākusies pārāk ilgi – 80 dienu veģetācijas periods Latvijas apstākļiem ir par daudz –, arbūzi izauguši lieli un ar tumšu mizu. «Ja siltumā un saulē vien dzīvo, var tādus stādīt,» Artis spriež.
Savukārt ukraiņu šķirnē nav paticis tas, ka ogas izaug pārāk lielas, pat vairāk nekā 12 kilogramu, un tādas grūti pārdot. Turklāt, ja vasara ir lietaina un vējaina, arbūza mīkstums vietām iekrāsojas dzeltens un nemaz nav garšīgs. Galu galā nonācis pie ‘Crimstar’ F1, kam raža ienākas 60–75 dienās.
Arbūzi izaug vidēji astoņus kilogramus smagi, sliktākās vasarās – uz pusi mazāki. Mīkstums ir sarkans, ar sēklām, bet pat nelabvēlīgos laikapstākļos nemainās. Tomēr šo šķirni parastos veikalos iegādāties nevar, to pasūta ar kādas Rīgas dārzkopības firmas starpniecību no Francijas. Vienā iepakojumā ir tūkstoš sēklu. Bet Artis nav skops un padala arī labiem paziņām.
Vai kaitēkļiem patīk apskādēt arbūzus?
Stādus Artis izaudzē siltumnīcā un iesaka ar sēšanu nesteigties. Lai arī daži speciālisti rekomendē to darīt jau aprīļa beigās, viņš secinājis, ka labāk nogaidīt līdz maija vidum. Citādi stādus nepieciešams gana agri izstādīt uz lauka un tādējādi pakļaut nosalšanas riskam. Lielām platībām uzklāt agrotīkla tuneļus būtu pārāk sarežģīti. Taču arī pārāk ilgi vilcināties ar sēšanu nevar, citādi arbūzi nepaspēs nobriest.
Kad sēklas ieliktas zemē, laiks ķerties pie plānotās apstādāmās platības mēslošanas. Tā kā Artis saimnieko bioloģiski, tad izvēlas organisko mēslojumu. Diemžēl saimniekošanas praksē bija gads, kad jau trīs dienas pēc dēstu izstādīšanas uz lauka tie novīta. Izrādījās, ka pie vainas ir mušu kāpuri, kas iegrauzušies sakņu sistēmā, izsūkuši augam sulu.
Gurķu dīgstu mušas (Delia platura) pēc augsnes mēslošanas zemē bija iedējušas oliņas. Visu lauku vajadzēja pārstādīt no jauna. Atkal pasūtīja sēklas, audzēja dēstus, jūlija beigās beidza stādīt un ražu ievāca oktobrī. Kaitēkļu ir tik daudz, ka visus uzreiz grūti novērst. Lielākās problēmas sagādā tā pati gurķu dīgstu muša un lakstu puve, kad augu lapas novīst un kļūst brūnas. Receptes, kā ar kaitēm cīnīties, Artim īsti nav. Atliek vien regulāri mainīt laukus, kuros arbūzus audzē.
Vai arbūzus nepieciešams arī ravēt?
Lai augiem nodrošinātu nepieciešamo mitrumu, Artis uz augsnes parasti ierīko laistīšanas sistēmu. Tas gan atvieglo procesu, jo atliek tikai katru otro dienu iedarbināt sūkni, gan nodrošina to, ka ūdens tiek tikai uz saknītēm.
Nākamais solis, plānojot audzēt arbūzus lielākā platībā, ir lauku noklāt ar melno plēvi. Taču kļūdaini domāt, ka tā ļaus augus neravēt vispār. «Stādot arbūzus, plēvē izveido caurumu. Tur nāk ārā tādas balandas!» Artis uzsver, ka tās noteikti jāizrauj, lai nenoēnotu sākotnēji vien pārdesmit centimetru garos stādiņus.
Arbūzus sāk novākt septembrī. No viena stāda izaug divi trīs arbūzi. Var būt arī vairāk, taču pārējie būs mazāki un vizuāli ne pārāk pievilcīgi. Tie gan nogatavosies un pašpatēriņam noteikti būs labi: «Ir tādi arbūziņi, pavisam nelieli – no rīta varu uzgriezt, apēst un aiziet.»
Soli pa solim, kā izaudzēt arbūzu?
- Arbūza sēkliņu sēj 9 × 9 cm lielā kasetē ap 10. maiju, novieto siltumnīcā vai uz palodzes. Galvenais ir pietiekami daudz gaismas un mitruma.
- Arbūziem izvēlies siltu, saules apspīdētu aizvēja vietu.
- Maijā augsnē iestrādā organisko mēslojumu, kurā ir pēc iespējas mazāk nezāļu sēklu.
- Laukā dēstus stādi jūnijā. Vispirms ieklāj melno plēvi, ar lāpstiņu izdur tajā caurumus, izveido bedrīti. izņem dēstu ar visu zemi no podiņa un tieši tādā pašā dziļumā ievieto augsnē. Dēstīšanas vajadzībām izveidoto cauruma vietu fiksē, pieliekot akmeni vai uzberot zemi. citādi plēve vējā celsies uz augšu un nolaižoties uzkritīs virsū stādiem.
- Regulāri – ik pa divām dienām – mitrini augsni. Ja laistīsi ar lejkannu un trāpīsi arī uz lapām, nekas ļauns nenotiks, lielāka problēma ir noskalota sakņu sistēma. Tāpēc arbūziem vairāk patiks, ja mitrums nonāks uzreiz uz augsnes.
- Siltā un mitrā augsnē, ko nodrošina laistīšanas sistēma un melnā plēve, arbūzi izaugs noteikti.
- Tā kā salnas mēdz pārsteigt, ieteicams pārklāt stādījumu ar agroplēves tunelīti.
- Arbūzi parasti ienākas septembra vidū. Ja laikapstākļi ir nelabvēlīgi un arbūzi atrodas ūdenī vai dubļos, tos var novākt vēl negatavus, pirms savairojušies mikroorganismi, kas veicina pūšanu. Tādus var glabāt pat mēnesi.
