Kā gudri pārdot mežu?

Arvien vairāk novērtē mežu

Pašlaik Latvijā ir aptuveni 130 tūkstoši meža īpašnieku. Pēdējo desmit gadu laikā meža īpašnieku struktūra ir mainījusies, un tendences rāda, ka mazo meža īpašnieku, kuriem pieder līdz 10 hektāru meža, paliek arvien mazāk, lai gan pēc skaita to joprojām ir ļoti ļoti daudz – vairāk nekā 80 %. Taču meža platības, ko viņi apsaimnieko, kļūst arvien mazākas. Savukārt īpašnieku, kuriem pieder vairāk nekā 50 hektāru meža platības, kļūst arvien vairāk. Kā uzskata Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks, šis tirgus Latvijā, salīdzinot ar Skandināvijas valstīm, ir diezgan aktīvs. «Kad pirms dažiem gadiem veicām socioloģisko aptauju, uz jautājumu «Vai plānojat pārdot savu īpašumu?» 15 % aptaujāto atbildēja apstiprinoši. Vienlaikus novērojumi liecina, ka pēdējos piecos gados arī pie mums sāk veidoties ģimeņu mežsaimniecība, pieķeršanās savai zemei kļūst stingrāka, salīdzinot ar laiku pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, kad daudzi jaunie mežu īpašnieki savus īpašumus pārdeva, īsti neapzinādamies to vērtību. Tagad arvien vairāk tiek saglabāti senču īpašumi, lai gan, protams, dažādu apsvērumu dēļ meži tiek arī pārdoti.» 

Pārdot meža īpašumu vai cirsmu?

Ja ir iecere pārdot mežu, ir iespēja izvēlēties – pārdot īpašumu (zemi un kokus ieskaitot), tikai augošus kokus vai arī jau sagatavotu kokmateriālu. Atšķirības ir nodokļu likmēs. Pārdodot visu īpašumu, jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Savukārt, pārdodot augošu mežu, nominālā likme ir 10 %, bet efektīvā likme 7,5 %. Pārdodot sagatavotu kokmateriālu, efektīvā likme ir 5 %. Tas nozīmē, ka, pārdodot par 10 tūkstošiem eiro, iedzīvotāja ienākuma nodoklis jāmaksā attiecīgi no 7,5 vai 5 tūkstošiem eiro. «Taču gribu vērst uzmanību, ka šo nodokli Valsts kasē maksā pircējs, nevis pārdevējs,» uzsver Arnis Muižnieks. Viņš norāda, ka tirgus situācijā ir labi redzama kolerācija ar cenām kokmateriālu tirgū. Ja kokmateriālu cenas ir augstas, cilvēki biežāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis īpašumu. Atbildot uz jautājumu, vai pašlaik ir piemērots brīdis meža īpašuma pārdošanai, Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs saka – salīdzinot ar pagājušo gadu, kokmateriālu cena ir zemāka, taču tik augstas cenas kā pērn, kad sakrita dažādu apstākļu kombinācija, iespējams, tuvākajā desmitgadē vairs nesagaidīsim. Turklāt kokmateriālu cenas arī šobrīd ir ne tās zemākās, ja salīdzina ar situāciju pirms pieciem gadiem. «Savukārt, ja skatāmies meža zemes cenu, bija laiki, kad par hektāru izcirtuma maksāja ap 600 eiro, tad bija laiks, kad varēja iegūt 1500, bet tagad jau cena svārstās starp diviem un trijiem tūkstošiem,» norāda Arnis Muižnieks. Jārēķinās, ka, pārdodot cirsmu un atstājot īpašumā zemi, vidēji piecu gadu laikā ir jāveic meža atjaunošana. 

Jāsalīdzina piedāvājumi

Pārdodot augošu mežu vai sagatavotus kokmateriālus, ieteicams aptaujāt dažādas kompānijas un tad salīdzināt saņemtos piedāvājumus. Sliktākais variants, pēc Arņa Muižnieka domām, ir iegūt piedāvājumu tikai no vienas kompānijas un uzreiz pieņemt lēmumu par meža pārdošanu tai. Mūsdienās mežu arī var pārdot izsolē kādā no izsoļu portāliem. Pirms pārdošanas jāpārliecinās, vai ir veikta meža inventarizācija, un jāiegūst ciršanas apliecinājums no Valsts meža dienesta (to izsniedz trīsdesmit dienu laikā). Parasti pirms ciršanas apliecinājuma saņemšanas, ja kokus cērt vienlaidus, Latvijā tiek praktizēta arī koku uzmērīšana jeb dastošana, pārliecinoties, cik koku mežā aug, un sarēķinot kubikmetrus. «Diemžēl ir bijuši gadījumi, kad dastotāji apzināti uzrāda mazāk kubikmetru kokmateriāla, tāpēc iesaku parunāt ar citiem meža īpašniekiem, uzklausīt viņu viedokli un rekomendācijas. Ja iepriekš jau bijuši darījumi ar meža pārdošanu un kompānija ir labi zināma, var, protams, netērēt naudu dastošanai, tomēr lielākoties meža īpašnieki nepazīst mežizstrādes kompānijas,» norāda Latvijas Mežu īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs.

Citi lasa

Aivars Pastalnieks

18+

«Esmu Latvijas vienīgā oficiālā nāra». Neparasts «Kluba» modeles stāsts un fotosesija

Elza Krūmiņa

Ekoloģija

Vai tiešām Latvijā aizliegs malku? Atbild klimata un enerģētikas ministrs

Lauma Lapsa

Pazudis bez vēsts

«Nedrīkstu meitai teikt, ka mamma vairs neatnāks.» Atklāta saruna ar pazudušās Annas Jansones vīru

Īpašumu vērtība turpina augt

Savukārt, pārdodot meža īpašumu, lielāko vērtības daļu veido nevis zeme, bet koki, kas tur aug, tāpēc būtu jāpārliecinās, cik sen veikta meža inventarizācija. Latvijā Meža likums paredz, ka reizi divdesmit gados ir jāveic meža inventarizācija, bet šajā laika posmā mežā diezgan daudz kas var būt mainījies, un, ja dati nav aktualizēti, jārēķinās, ka realitāte var atšķirties. Pārdodot īpašumu, parasti nepraktizē dastošanu, bet balstās uz inventarizācijas datiem, tāpēc vēlams to veikt, lai precīzi zinātu, kas aug konkrētajā mežā. Parasti meža vērtību aprēķina, kokmateriāla daudzumam kubikmetros pierēķinot klāt zemes vērtību. Arnis Muižnieks stāsta, ka zemes vērtība pēdējos piecos gados ir būtiski pieaugusi – pat vairāk nekā divas reizes, jo cilvēkiem ir interese investēt mežā kā aktīvā, kurš katru gadu palielinās, jo koki turpina augt. Līdz ar to mežu īpašumi pēdējos gados ir kļuvuši krietni vērtīgāki, it īpaši pēc Ministru kabineta noteikumu izmaiņām, kad nosacījumus koksnes iegūšanai tuvināja Igaunijas un Skandināvijas valstu nosacījumiem, samazinot cirtes caurmēra kritērijus. 

Kas ietekmē meža vai kokmateriālu cenu? 

• Krāja jeb audzes kopējais tilpums noteiktā platībā. Lielāka cena, protams, būs mežam, kurā lielāks kokmateriāla daudzums kubikmetros. 
• Koku sugas. Par baltalksni vai apsi nemaksās tik daudz kā par egli vai priedi. 
• Īpašuma atrašanās vieta jeb ģeogrāfiskais novietojums, kā arī pārstrādes objektu tuvums. 
• Novietojums attiecībā pret ceļiem, kā arī iespējamie sarežģījumi kokmateriālu izvešanai no meža, piemēram, ja jāšķērso kaimiņu lauki. 
• Pievešanas attālums līdz ceļam, kur kokmateriālus nokraut. 
• Sava nozīme var būt arī tam, ja īpašums atrodas ainaviski skaistā vietā. Tad cena var būt lielāka, jo, iespējams, mežs tiks iegādāts privātmājas būvniecībai.

Ieteikumi, ja vēlies nopirkt mežu

1. Iepazīsties ar aprobežojumiem. Jāņem vērā, ka daudzās mežu teritorijās ir saimnieciskās darbības aprobežojumi. No dabas aizsardzības viedokļa raugoties, ir gan esošas aizsargājamās teritorijas, gan tiek veidotas jaunas. Ir arī citi aprobežojumi – aizsargjoslas gar ūdens tilpēm, saimnieciskās darbības ierobežojumu josla gar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci, dažādi mikroliegumi, kuri tiek veidoti dažādām putnu sugām un tiek atklāti un veidoti katru gadu no jauna. Arī Ministru kabinetā pašlaik ir divi jauni Ministru kabineta noteikumu projekti, kas paredz jaunus aprobežojumus. Ja mežs būs paredzēts ne tikai atpūtai, bet saimnieciskai darbībai, jāpārliecinās, vai nav aprobežojumi, jo tas ietekmēs meža cenu. Koku apjoms varbūt ir liels, bet, iespējams, tajā neko nevar darīt, tāpēc informācija par aprobežojumiem ir jāpārbauda datubāzēs, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldes administrētajā datu pārvaldības sistēmā Ozols. 
2. Pirms pērc, apskati savām acīm. Lai arī mežam ir veikta inventarizācija, aizbrauc uz turieni un izstaigā mežu. Aplūko ne tikai tur augošos kokus, bet arī izvērtē mitruma apstākļus. Ja reģionā ir purvaini meži, tad jāņem vērā, ka tādus ir grūtāk apsaimniekot – būs sarežģītāk iebraukt ar tehniku un, iespējams, saimniecisko darbību varēs veikt tikai liela sasaluma apstākļos, bet pēdējos gados bargas ziemas ir novērotas reti.
3. Pārliecinies, vai nav apgrūtinājumu. Pirms meža pirkšanas ir svarīgi pārbaudīt visus ar nekustamo īpašumu saistītos jautājumus – vai īpašumam nav liegumu, apgrūtinājumu, nenodzēstu kredītsaistību, nesakārtotu mantojuma lietu, nepabeigtu īpašuma dalīšanas lietu utt. 

Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu