Rīga +3°C 
Māja Pierīgā iegādāta 2002. gadā. Šajos vairāk nekā divdesmit gados pāra bērni ir izauguši, tāpēc saimnieki izlēmuši: ir pienācis laiks pāršķirt jaunu lappusi un nākamo dzīves cēlienu sākt ar vizuālām pārmaiņām abu dzīvesvietā, lai personīgā telpa atbilstu abu šodienas vajadzībām, laikmeta garam un estētikai.
Atpūtas zona radīta, lai tajā vizuālai garlaicībai nebūtu vietas: šeit harmoniski cita citu akcentē sūnu zaļā, bēšā, konjaka brūnā un melnā krāsa. Galveno lomu spēlē dabiskie materiāli – koks un vilna.
Sākotnēji saimnieki gan bijuši pieticīgi un pie interjera dizaineres Ineses Jansones vērsušies ar lūgumu izveidot vien skaistu virtuvi un nomainīt pāris mēbeļu. Inese ar komandu savukārt abus pārliecināja, ka disonanse, kas veidosies starp modernu virtuvi un 2000. gadu estētiku spoguļojošu atpūtas telpu un ieejas zonu ēkā, būs pārāk krasa, lai iemītnieki un viesi šeit justos labi. Galu galā, izlemts veikt vērienīgas pārmaiņas.
Ērtais dīvāns iegādāts no zīmola Orca, kafijas galdiņi, kas sasaucas ar pārējiem toņiem telpā, no Kave Home, vilnas paklājs Eternal Eye no Liniedesign (diz. Urd Moll Gundermann).
Arī iepriekš dzīvojamā un virtuves zona atradās lielā, ar sienu nenodalītā telpā. Taču atpūtai paredzētajā vietā īsti nevarēja relaksēties – mēbeļu izvietojums neērts, grīdas klāja pelēcīgs, tumšs lamināts, kas telpu padarīja drūmu un smagnēju. Kopumā nospiedoši trūka gan dabiskās gaismas, gan atbilstoša mākslīgā apgaismojuma. Arī telpas iekārtojums neveicināja mājinieku vēlmi šeit pavadīt laiku – nelielais dīvāns bija novietots sāniski pret televizoru, pietrūka ērtu mēbeļu, kur visiem sasēsties, lai baudītu kopā būšanas brīžus. Šeit bija auksti un nemīlīgi. Kā atzina saimnieki, ģimene pārsvarā uzturējās virtuvē, kur dēli piesēda ap nelielu koka leti. Sanāca, ka kopumā lielajā telpā visi pulcējās mazā stūrītī, jo tā bija visgaišākā vieta ēkas pirmajā stāvā. Un vienlaikus arī virtuve nepildīja savu funkcionālo lomu.
Tā kā iepriekš ēkā gada aukstajos mēnešos nebija iespējams uzturēt komfortablu temperatūru, vecie radiatori tika demontēti un to vietā izmantoti izmēros lielie, bet dekoratīvie no Cordivari.
«Mūsu galvenais uzdevums bija ēku tās iemītniekiem padarīt ērtu, transformēt to par mājīgu un gaišu,» uzsver dizainere un piebilst, ka sadarbība ar klientiem ritējusi ārkārtīgi veiksmīgi, jo viņi atsaucās arī idejām, kas labāka rezultātā vārdā prasīja papildu izmaksas. Piemēram, lai telpas kļūtu gaišākas, virtuves blokā radīts jauns logs visas ārsienas augstumā, savukārt hallē paplašināta ieeja, līdzšinējās durvis nomainot pret divas reizes platākām, stiklotām ārdurvīm. Šie risinājumi ēkā palīdzēja bagātīgi ieplūst dabiskajam apgaismojumam. Vienlaikus tika paplašināta arī terase un nokrāsota mājas fasāde, tas ļāva atdzimt arī nama eksterjeram.
Virtuves galvenais akcents – kvarcīta virsmas no Pilsakmens. Virtuves salu izgaismo lampa Coln no Aromas del Campo. Žalūzijas uzietas Alandeko.
Lai ēkas ieejas halli nodalītu no atpūtas un virtuves zonas, pēc dizaineres rasējuma tika izveidota vērienīga mēbele. Tā ne tikai pilda minēto uzdevumu, bet ir arī dekoratīvs apjoms, kas telpās ienes ritmisku koka rakstu, turklāt šis ir funkcionāls risinājums. No ieejas zonas puses apjomā izveidots iebūvēts skapis, kurā iekārt virsdrēbes un novietot āra apavus, ierīkoti pietiekami daudz atvilktņu un plauktu cimdiem, šallēm un citām lietām. Savukārt no atpūtas telpas puses mēbele veido atvilktņu un plauktu sistēmu, kur glabāt dažādus dekoratīvos priekšmetus, glāzes, traukus, grāmatas.
Tā kā atpūtas un virtuves zona veido vienu apjomu, dizainerei bija svarīgi abas nodalīt vizuāli, lai katra raisītu savas asociācijas – viena vedinātu uz ēdiena gatavošanu, kopīgām sarunām un maltīšu baudīšanu, bet otra aicinātu relaksēties, palasīt kādu grāmatu vai noskatīties filmu. Par galveno uzdevumu Inese izvirzīja panākt mājīgumu ēkā, lai ģimene turpmāk pulcētos ne tikai virtuvē, bet izbaudītu arī atpūtas zonas piedāvātās iespējas. Agrāk te logiem trūka aizkaru, uz grīdas nebija paklāja. Saimnieki uzsvēruši, ka viņiem nevajag ne vienus, ne otrus.
«Bet mēs, dizaineri, esam tie, kas klientus virza uz labākiem risinājumiem, nevis pielāgojamies tam, kā viņi pieraduši dzīvot iepriekš,»
savstarpējo dialogu atceras Inese. Viņa uzsver – tieši tekstilijas telpā raisa mājīgumu, tāpēc atpūtas zonā tika izvēlēts mīksts vilnas paklājs. Materiāls ir dabisks un silts – ir patīkami pa to staigāt basām kājām, vienlaikus tas nostrādā arī emocionāli. Tāpat bez aizkariem, īpaši, ja aiz loga nav parka vai meža, bet kaimiņu sēta vai industriāla iela, mājoklī neiztikt, jo tie piedāvā lielāku privātumu, ļauj norobežoties no apkārtējās kņadas un telpā raisa mājīgumu.
Hallē telpu interesantāku padara kičīgas flīzes no Gambini, kuras toņos sasaucas ar restaurēto sofu. Īpašs akcents ir arī atjaunotā simtgadīgā kumode.
Arī izvēloties krāsu paleti interjeram, dizainere izdarījusi maigu spiedienu, saimniekus aicinot atvērties lielākai toņu dažādībai. «Klienti sacīja, ka interjeru vēlas ieturēt pelēkos toņos. Protams, pelēkais un bēšais vienmēr garantē veiksmīgu rezultātu. Tas ir drošākais ceļš, tāpēc mūsdienās daudzi, arī dizaineri, izmanto maz krāsu. Es tomēr esmu par atšķirīgu pieeju un klientiem sacīju – mēs varam par pamattoni izmantot pelēko, bet tas nebūs unikāli. Ja vēlaties dizainu, kas atklāj jūsu būtību, ir jāiet cits ceļš.
Mājas saimnieki ir ļoti jaudīgi cilvēki, un, darbojoties savā profesijā, esmu pamanījusi, ka tie ir reti gadījumi, kad spilgts cilvēks labi jūtas absolūti neitrālā interjerā.
Nav jāīsteno tādi pārspīlējumi kā sarkanas sienas, bet interesanti akcenti telpai noteikti nāk par labu un to padara daudzslāņainu. Tāpēc pelēkā dīvāna vietā piedāvāju sūnu zaļu – pāris bija stāstījis, ka labprāt atpūšas dabā. Abiem ideja patika, un dīvāns no zīmola Furninova kļuva par telpas galveno akcentu,» atceras Inese. Viņa arī atklāj, ka, lai gan mājas saimnieks kāroja ādas dīvānu, dizainere tomēr piedāvāja to izvēlēties no mīksta auduma, kas ir taustei patīkamāks, savukārt no ādas tika iegādāti divi Ditre Italia atpūtas krēsli konjaka brūnā tonī, kas kopējā telpas krāsu gammā uzlika punktiņu uz i. Šobrīd sūnu zaļais dīvāns sasaucas ar vienu no kafijas galdiņiem līdzīgā tonī, konjaka krāsas atpūtas krēsli – ar tādas pašas nokrāsas &Tradition virtuves bāra krēsliem, bēšais paklājs – ar aizkariem un Newworks lampu.
Ieejas hallē radīta apjomīga mēbele virsdrēbēm, āra apaviem un citu lietu glabāšanai, tas ikdienā telpu palīdz uzturēt kārtīgu.
Lai risinātu apgaismojuma problēmas, atpūtas un virtuves zonās griestos iestrādātas tehniskās spuldzes, katrā telpā izvēlētas atbilstošas vajadzības un dizaina lampas, atpūtas zona papildināta vēl ar stāvlampu. Visā ēkas pirmajā stāvā mainīts grīdas segums, izmantojot garus un platus ozolkoka dēļus (tie maksimāli pieskaņoti terases grīdas seguma tonim), kas veido monohromu rakstu. Saskanīgas ar ozolkoka dēļu nokrāsu ir arī iebūvētās koka mēbeles.
Atpūtas telpas centrālais objekts ir kamīns, tam blakus – izbīdāms televizors. Kamīna dekoratīvajai apmalei pirms pāris gadiem mainīts akmens – tas saglabāts, bet kamīns pārkrāsots. «Iepriekš saimnieki atzina, ka viesistabā neuzturas, tagad šeit viņiem patīk būt – sēdēt dīvānā un lasīt grāmatu, skatīties televizoru vai vienkārši sarunāties. Par to ir milzīgs prieks,» gandarīta ir Inese.
Dēla istaba no mazam bērnam piemērotas pārradīta par telpu jaunam vīrietim. Galds veidots no plata dēļa, skapis – no Fenix plātnēm. Telpā dominē koks, zilais un bēšais tonis.
Arī virtuve piedzīvojusi vērienīgas pārmaiņas. Nefunkcionālie skapīši aizstāti ar slēgto plauktu sistēmām visas sienas augstumā, šaurā koka lete – ar apjomīgu salu, ap kuru ērti sasēsties četriem cilvēkiem. Salā no sēdētāju puses ir integrēti plauktiņi, kur turēt vāzes un citas lietas, kas mēdz aizņemt daudz vietas. Virtuves virsmām izvēlēts kvarcīts – tajā satiekas pelēkā, brūnā, zaļā un bēšās nokrāsas, tā dekoratīvais un funkcionālais elements apvieno plašās telpas toņus. Akmens atrasts Pilsakmenī un izmantots arī plauktu virsmām gan atpūtas telpā, gan virtuvē, kur tas pilda arī dekoratīvās sienas funkciju situācijā, kad slēgtie plaukti ar LED apgaismojumu tiek atvērti. Savukārt visi liekie elementi virtuvē ir gudri paslēpti. Piemēram, salā iestrādāta ne tikai plīts virsma, bet arī tvaiku nosūcējs, savukārt pie izlietnes – diskrēta melna metāla kastīte, kurā novietot trauku lupatiņas un mazgājamos līdzekļus, tā palīdzot uzturēt vizuālo tīrību.
Funkcionāli un estētiski risinājumi raksturo arī ieejas halli ēkā. Te atjaunotas divas vēsturiskas mēbeles. Agrāk šeit atradās neliels izsēdēts dīvāns, uz kuru atnācēji nometa somas, cimdus, šalles. Tā kā hallē izveidots liels skapis ar atvilktnēm lietu glabāšanai, dīvāns kalpo savai funkcijai – uz tā sēžot, var ērti pārvilkt apavus. Lai tas pildītu arī estētisku lomu, tā koka daļas tika restaurētas, bet audums pārvilkts, to izvēloties zilgani pelēcīgā krāsu gammā, kas lieliski saskaņojas ar toņos līdzīgajām flīzēm. Funkcionāls un dekoratīvs akcents ieejas hallē ir arī atjaunotā simtgadīgā kumode.
Kopumā šis ir projekts, par kuru gandarītas ir abas puses. «Saimnieki pat sacīja, ka vairs nevēlas doties komandējumos vai ceļojumos, jo vislabāk jūtas savās mājās, un tas dizaineram ir vislabākais kompliments,» smaida Inese.
Raksts tapis ar VKKF atbalstu.
