Raksts no žurnāla Ievas Dārzs arhīva
Izmanto pelnus!
Jānis Dukaļskis, puķu selekcionārs, dārzniecības Daugmales lilijas vadītājs, saka: «Mūsdienu minerālmēslus augs izmanto par deviņdesmit procentiem atšķirībā no tiem, kas bija padomjlaikā, no kuriem augs spēja izmantot tikai trīsdesmit procentus. Tāpēc mūsdienās ar mēslojumiem jābūt uzmanīgiem – labāk dot mazāk nekā vairāk.»
Pavasara puķēm un sīpolpuķēm tik vēlu mēslojumu nevajadzētu dot vispār, var pabarot tās ziemcietes un vasaras puķes, kas zied jūlijā un augustā.
Tikai nekādā gadījumā ar slāpekļa mēslojumu, jo tad augs izdzīs vairāk lapu un līdz rudenim var nenobriest. Esmu iecienījis, lūk, ko:
- Labi noder šķidrie mēslojumi Vito vai ātri šķīstošais Schultz, ko pamatīgi atšķaidu – tējkaroti uz desmit litriem ūdens. Schultz gan ir padārgs līdzeklis, tomēr optimāls sastāvs ir gan katrai augu kultūrai atsevišķi, gan nopērkams arī universālais.
- Pirms ziedēšanas uz augsnes var uzbērt arī mazliet Novatec Classic granulu (NPK 12–8–16) – uz vienu stādu 10–20 graudiņu, ne vairāk.
- Visvairāk izmantoju lapkoku pelnus – tos jebkurā laikā var droši bērt gan uz gumiem, gan uz lapām, der gan peonijām, gan īrisiem, gan citām kultūrām. Pelni nerada skābu vidi, turklāt pelnos visi mikroelementi ir augiem viegli uzņemamā formā. Vēl pelni nepatīk gliemežiem un sēņu sporām.
Zaļais kokteilis un slieku humuss
Elga Bražūne, dārzniecības Neslinko saimniece:
Gurķus, tomātus, papriku, asos piparus – visus jūlijā mazliet mēslojam. Īpaši augus podos, jo podā sakņu sistēma ir ierobežota un noteikti vajadzīgas barības vielas, lai augļi pilnvērtīgi attīstītos un nogatavotos.
Mēs dārzniecībā gan podos, gan dārzā augošajiem augiem izmantojam zaļos kokteiļus, ko raudzējam mucās. Darām tā: trešdaļu mucas piepilda ar nezālēm vai pļautu zāli, tad pielej pilnu ar ūdeni un atstāj raudzēties. Ja laiks karsts, pietiek ar nedēļu vai desmit dienām. Ja vēsāks – vajag divas nedēļas. Vislabāk izmantot, kamēr uzlējums vēl ir zaļš un smaržo kā zāļu tēja. Kad kokteilis pārrūgst, tas kļūst smirdīgs. Arī tad tas ir lietojams, bet efektivitāte ir zemāka. Lejkannā, kuras tilpums ir 10 litru, lejam 1 litru zaļmēslojuma, pārējo piepildām ar ūdeni. Jūlijā ar zaļmēslojumu varētu augus laistīt reizi nedēļā.
Vēl dažas receptes:
- Jūlijā var izmantot slieku biohumusu. Viens variants: humusu kaisa uz augsnes un ieskalo tajā laistot. Īpaši labi šis paņēmiens der tomātiem, jo tiem saknes ir salīdzinoši tuvu augsnes virskārtai. Tāpat var darīt ar gurķiem un papriku. Otrs variants: podos augošajiem augiem veido humusa izvilkumu. Spainī ieber 1–2 litrus humusa, pārlej ar ūdeni, atstāj pāris dienu un tad pirms laistīšanas atkal atšķaida attiecībā 1:10 – lejkannā ielej litru humusa izvilkuma un pārējo piepilda ar ūdeni. Apliet vajag kārtīgi – ja augs jau ražo vai tūlīt dos ražu, tad tādam tomātam vajadzētu pat līdz 10 litriem ūdens.
- Tomātiem šajā laikā svarīgs ir kalcijs un dažkārt arī kālijs. Kālijs pa augu pārvietojas ātrāk, tāpēc jāuzmanās neiedot to pārāk daudz, jo kālijs var nobloķēt kalcijam ceļu. Mēs lietojam CalMax vai Vito Calcium – abi ir vienlīdz labi. Devas jāievēro tādas, kā norāda ražotājs, nedrīkst pārdozēt!
- Gurķiem kalcija nitrāts nepieciešams tad, kad veidojas ziedu aizmetņi, mazie gurķīši. Pienāk brīdis, kad gurķis ražo un tad pagurst – gurķīši aizmetas, bet tad nodzeltē un nobirst. Tas ir brīdis, kad augam nepieciešams kalcija nitrāts, papildmēslojums jāiedod divas trīs reizes. Nitrāti veicina barības vielu uzņemšanu, un gurķis turpina ražot.
Puķēm gribas ēst!
Māra un Gunārs Heidingeri, zemnieku saimniecības Rožlejas saimnieki: Nereti gadās, ka cilvēks nopērk podu ar ziediem, nebaro un tad sūkstās, ka līdz rudenim neizturēja… Bet ir jāsaprot elementāra lieta: lai puķes ziedētu, tās bagātīgi jālaista un jādod tām arī paēst. Ja nebaro, ziedēšanas periods ir īss un ziedi – neizteiksmīgi. Savas puķes podos piebarojam regulāri, izmantojam Vito ziediem, bet ziedēšanas laikā vairāk lietojam dzelteno Kristalonu, kas paredzēts augiem tieši ziedēšanas fāzē. Strikti ievērojam ražotāja norādītās devas – augs spēj uzņemt tikai tik, cik spēj, tāpēc nevajag pārspīlēt. Katrā laistīšanas reizē pievienojam 10–20 g mēslojuma uz 10 l ūdens, bet, ja laista tikai reizi nedēļā, tad 30–50 g uz 10 l ūdens.
Podu puķes jālaista katru dienu un vismaz reizi nedēļā jāpabaro. Vēl jāatceras, ka sausus augus nedrīkst mēslot, pirms tam nepieciešams augsni salaistīt. Ja puķes aug pavasarī kārtīgi samēslotā augsnē, tad vēlāk piebarot var reizi mēnesī.
Arī dārzeņiem ražošanas periodā nepieciešams iedot trūkstošās barības vielas. Jūlija sākumā augiem vēl var smidzināt kādu lapu mēslojumu, piemēram, mēs kartupeļiem lietojam Zelenit, tas satur visus nepieciešamos mikroelementus un makroelementus. Mēslošanas biežums atkarīgs no augšanas apstākļiem, galvenais – jāskatās kāds ir pats augs, cik veselīgs, vai lapas dzeltē, vai ir raibs… Piemēram!
- Ja par maz slāpekļa, augam lapas ir nelielas, blāvi zaļas, ātri dzeltē un nobirst.
- Ja trūkst kālija, lapu malas dzeltē, kļūst brūnas un nobirst.
Kartupeļiem piebarošana jābeidz tad, kad beidzas aktīvā augšana, aptuveni līdz jūlija vidum.
Nātru un struteņu virca atbaida puvi
Linda Ratkeviča, stādaudzētavas Zaķi saimniece: Pēc Jāņiem stādaudzētavā augus papildus vairs nemēslojam, bet savā siltumnīcā augošos augus gan palutinu un pabaroju.
Šim nolūkam pati gatavoju ekoloģisku mēslojumu – raudzēju nātres ar strutenēm, šāda zāļu virca satur slāpekli, kāliju un fosforu.
Pusi tvertnes piepildu ar nātrēm un strutenēm, apleju ar ūdeni, apsedzu, jo rūgšanas procesā rodas nepatīkama smaka, un pēc divām nedēļām līdzekli var lietot laistīšanai. Zāļu virca jāatšķaida (citādi augu lapas var apdegt, bet augs pat iet bojā), es ņemu aptuveni 1 l vircas uz 10 l ūdens.
Kultūrām, kas jāieziemo, šo līdzekli var lietot līdz Jāņiem, bet ilgāk ar to drīkst laistīt sīpolus, burkānus, gurķus un tomātus.
Ražojošajiem dārzeņiem visu laiku vajag kaut ko piebarot klāt, un, manuprāt, augiem šis līdzeklis patīk, mazāk metas arī puves. Parasti pēc laistīšanas ar mēslojumu augus apleju vēlreiz ar ūdeni, lai siltumnīcā nav tik izteiktas smakas. Ar nātru un struteņu raudzējumu augus var pabarot reizi divās nedēļās, bet vispār savā dārzā devas un normas neskatos – ja redzu, ka vajag, tad laistu.
Reizēm labāk nemēslot
Uldis Gross, kokaudzētavas Bētras saimnieks: Par ogulāju un augļu koku mēslošanu… Vispirms jāizvērtē, vai pēc Jāņiem augiem mēslojums tiešām nepieciešams. Ir vienkāršota pieeja, kas saka: slāpekli saturošus minerālmēslus lieto, vēlākais, līdz jūlijam, lai augi paspētu nobriest, bet fosforu un kāliju var lietot, ja vajadzību pēc tiem parāda augsnes analīžu rezultāti. Ja tādu analīžu nav, tad sanāk minēšana – vajag vai ne?
Ja gribas dārzā darboties ar lielāku izpratni, tomēr iesaku veikt augsnes analīzi, to var izdarīt Valsts augu aizsardzības dienestā. Ja papildmēslošanu veic uz savu galvu, veiksmes gadījumā augi netiks apskādēti, bet, ja nepalaimēsies, mēslojuma lietošana var augiem nodarīt pāri, jo, pārsniedzot optimālo devu katram augam, samazinās ražība.
Mans tēvs, agronomijas doktors Arnolds Gross, vairāk nekā desmit gadu ilgā eksperimentā pierādīja, ka raža samazinās ne tikai tad, ja šo minerālvielu saturs augsnē ir mazāks par optimālo, bet arī tad, ja tas tiek pārsniegts. Turklāt tā ir lieka naudas izdošana. Mūsu mājaslapā pieejams pētījums par augļu koku un ogulāju mēslošanu. Problēmas ar pārbarotiem kokiem un krūmiem sākas ziemošanas periodā. Pārmērībām vienmēr ir nelabvēlīgas sekas.
Ja augsnē līdz pat rudenim saglabājas pārlieku daudz nitrātu slāpekļa, koki, it īpaši jaunie, laikus nenobriest un aukstā ziemā var apsalt.
Arī kālija mēslojums, kuru kādreiz uzskatīja par ļoti nozīmīgu līdzekli augu salcietības kāpināšanā, devās, kas augsnē pārsniedz optimumu, augļaugu ziemcietību pat samazina. Tātad, ja pavasarī lietots kompleksais mēslojums, papildu mēslošanas vajadzība rudenī jāapšauba, jo kompleksajā mēslojumā esošie elementi fosfors un kālijs labi saistās augsnē un neizskalojas, kā tas notiek ar slāpekli. Proti, iedodot līdz Jāņiem komplekso mēslojumu, šie makroelementi augsnē arī rudenī būs pietiekamā daudzumā.