Laimīgo vistu audzēšana jeb kā tikt pie olām visu gadu

Velosipēda vietā vistas

Lauksaimniecība Agrim nav sveša kopš dzimšanas, jo ar putnu un liellopu audzēšanu nodarbojās arī viņa vecāki. «Mans slavenais stāsts ir šāds: no kabatas naudas un jubileju reizēs sadāvinātās biju izveidojis uzkrājumu un domāju – varētu jau nopirkt jaunu velosipēdu, bet tas nav rentabli, labāk pirkšu vistas. Ne govi, ne zirgu par iekrāto naudas summu nopirkt nevarēja, tāpēc iegādājos pirmos 100 cāļus.

Vistas gaļa un olas man garšo. Kaut kādas zināšanas par putniem jau bija, jo mums mājās dzīvoja ap 20 dējējvistu. Tolaik, kad sāku ar vistu audzēšanu nodarboties nopietnāk, latviešu valodā informācijas nebija, tāpēc zināšanas galvenokārt esmu ieguvis no prakses,» stāsta Agris, kura ražoto produkciju tagad var iegādāties ne tikai universālveikalā Stockmann un bioloģisko produktu veikalos, bet arī pasūtīt uz mājām un birojiem.

Gadu gaitā putnu skaits saimniecībā mainās un svārstās vidēji no 1000 līdz 3000, ieskaitot pīles, zosis, tītarus un, protams, vistas. Lai gan pagaidām Agris saimnieko vecāku Priežkalnos, pavisam drīz viņš cer iegūt bioloģisko sertifikātu savai saimniecībai, ko sauks Green Ranch.

Citi lasa

Aiva Kanepone

Lasāmgabals

«Aizbēgu no plastmasas pasaules.» Katerinas laime – veca māja laukos, kazas un nekā lieka

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Vistkopība nav sveša arī Agra sieviņai Annai, kuras vecāki tās audzēja savām vajadzībām. Anna smej, ka vecākiem bija 12 vistu, kas vidēji dēja 12 olas dienā – četriem cilvēkiem vairāk nekā pietiekami. Arī tagad svaigas olas ģimenei pieejamas katru dienu, taču viņi tās ēd periodiski – brīžiem vairāk, brīžiem ietur pauzi, taču Agris zina cilvēkus, kuri katru rītu brokastīs apēd pa olai. Vai pat divām.

«Mans slavenais stāsts ir šāds: no kabatas naudas un jubileju reizēs sadāvinātās biju izveidojis uzkrājumu un domāju – varētu jau nopirkt jaunu velosipēdu, bet tas nav rentabli, labāk pirkšu vistas.»

Ja esi nolēmis audzēt vistas, ar ko sākt – cāli vai vistu?

Ko labāk pirkt – cāli vai vistu –, ja savam priekam vēlies turēt, teiksim, desmit vistas? Agris iesaka izvēlēties jaunputnus, kuriem ir trīs vai, vēl labāk, četrarpus mēneši, jo tad pēc mēneša vai pusotra tie jau varētu sākt dēt. Ja nopirksi cālīti, var gadīties, ka no desmit beigās paliks pieci…

Jau paaugušies putni ir izturīgāki – mazam cālītim izdzīvošanai pirmajās dienās jānodrošina pat 28 grādu temperatūra, bet lielākam nekas nenotiks arī tad, ja tā nosvārstīsies pat no 8 līdz 20 grādiem.

Putnus labāk pirkt no zemnieka, kurš nodarbojas ar vistu audzēšanu. Arī sludinājumu portāls ss.com nav sliktākā izvēle, tikai jāskatās, cik uzticams ir pārdevējs.

Parasti jau sludinājumā tiek norādīts, cik olu vista gadā izdēj. Dējīgāko šķirņu pārstāves gada laikā izdēj no 260 līdz pat 360 olām – pirmajā dzīves gadā labos apstākļos turētas un pareizi barotas vistas dēj pa olai pat katru dienu. Tiek uzskatīts, ka ziemā vistas dēj mazāk, taču dējība atkarīga no putnu vecuma un iegādes laika. Ja cilvēks maijā nopircis piecus mēnešus vecu vistu vai jūnija sākumā sešus mēnešus vecu, decembrī tai jau aprit gads. Tas ir laiks, kad vista var paņemt nelielu atvaļinājumu, viņa sevi atpūtina un dēj retāk. Dējējvistas ir izturīgākas nekā gaļas vistas un labos apstākļos var nodzīvot pat piecus gadus.

Vistu labturības ābece

Turēt nelielu skaitu vistu patiesībā ir diezgan vienkārši. Sākt audzēt dējējvistas var visu gadu, galvenais, lai kūtī iespējams nodrošināt attiecīgu temperatūru. Ja vistai tiek dota pilnvērtīga barība un ūdens, tā var izdzīvot pat plus trijos grādos, taču tikai izdzīvot, olu no tādas nesagaidīsi. Lai vista dētu, tai ziemā vajag apmēram 15–18 grādus.

Daudzas vecās kūtis ir būvētas no pareizā laikā zāģētiem un rūpīgi saliktiem baļķiem, tāpēc nodrošina pietiekamu temperatūru. Arī vistas pašas dod savu artavu – kūtsmēsliem daloties, rodas siltums. Taču svarīgi, lai kūtī būtu ventilācija un gaisa apmaiņa, pretējā gadījumā tur būs palielināts amonjaka daudzums, un tas beigsies bēdīgi. Daudzi kūts apsildīšanai izmanto lampas.

Vistu labturības noteikumos teikts, ka lampu nedrīkst dedzināt visu nakti, jo arī vistām vajadzīgs naktsmiers.

Kā stāsta Agris, ja kūtī visu nakti deg gaisma, vista nemitīgi staigā un nedabū izgulēties. Tas var ietekmēt arī dējību, tāpēc Agra vistas katru nakti vismaz astoņas stundas guļ. Turklāt gaismai jābūt noteiktā spožumā – kāda pasniedzēja kursos mācījusi tā: ja var komfortabli lasīt avīzi, gaisma ir pietiekama; ja acis jāsažmiedz, nav īsti labi.

Vistas jātur tādā kūtī, kurā neviens nevar tikt iekšā, pat ne pelīte. Latvijā ir daudz plēsēju, piemēram, sermuļi un seski, kas kūtī var ielīst pa peles caurumiņu, tie iekožas vistai kaklā un izsūc asinis, tad ķeras pie nākamās. Arī āra aplokam jābūt drošam – vislabāk, ja žoga lejasdaļa ir apbērta ar šķembām, lai lapsa nevar izrakties.

Savukārt augšā jāuzklāj tīkls, lai vanags netiek klāt. Ja vistas vēlas uzskatīt par laimīgām un labi uzturētām, tām jāatvēl pietiekami liela teritorija – apmēram kvadrātmetrs uz trim vistām. Lai gan nelielam vistu skaitam tas nav tik aktuāli, nedrīkst aizmirst arī par dezinfekciju. Šad tad kūti vai būdas vajadzētu dezinficēt vai nu ar karstiem pelniem, vai arī ar kaļķi. Ja ziemā ārā ir mīnus 15–20 grādu un telpa ir labi vēdināma, pietiek atvērt durvis un visu izsaldēt (kamēr vistas uzturas citā telpā).

Vistu ēdienkarte

Kvalitatīva ola tiešā veidā ir atkarīga no tā, ko vistas ēd. Agris pārliecinājies, ka vislabāk, ja ēdiens vistai ir pieejams visu laiku un viņa var ieēst tad, kad vēlas.

• Graudi – vislabāk kvieši un mieži. Kvieši veicina dēšanu, bet mieži palīdz audzēt muskuļus. Kviešus un miežus var arī jaukt kopā.
• Pupas un zirņi – tie putniem ne tikai labi garšo, bet veicina arī olu ražošanu, jo tajos ir olbaltumvielas. Ir divas iespējas, kā vistām iebarot pupas un zirņus, – vai nu tos saplacina, lai sadrūp, vai arī izvārītā veidā.
• Olu čaumalas – tās nemet ārā, bet smalki saberž un dod vistām. Daudzi olu čaumalas met kartona tūtā, taču tā darīt nevajadzētu, jo tur var rasties pelējums, un tas nav vajadzīgs ne cilvēkam, ne vistai. Vislabāk čaumalas izmazgāt un izžāvēt, teiksim, uz palodzes; pedantiskākie vistu audzētāji var tās izkarsēt cepeškrāsnī. Čaumalas var piejaukt ēdienam vai likt atsevišķā traukā, lai vista var brīvi iet našķoties.
• Augļi un dārzeņi – vistām ļoti garšo gurķi un kabači. Tos var piedāvāt veselus, bet Agris tos sasmalcina ar lopbarības rīvi. Vistas nesmādē arī citus dārzeņus, ko ieteicams dot sarīvētus, bet, ja vistas brīvi staigā pa dārzu, tās labprāt mielojas arī ar nokritušiem āboliem, bumbieriem, ogām – sevišķi jāņogām, krūmmellenēm.
• Biezpiens, arī kefīrs, rūgušpiens, sūkalas vistām garšo, jo tajos ir daudz olbaltumvielu. Vistām nedrīkst dot svaigu pienu, jo no tā var piemesties caureja.
• Smiltis un grants – nav nekas slikts, ja vistas tās ēd, jo tās palīdz sagremot barību. Galvenais – grantij jābūt tīrai.

Vistai vajag arī padzerties un nomazgāt knābi, tāpēc labi, ja pieejamā vietā stāv trauks ar ūdeni.

Agris iesaka vienā traukā nolikt graudus, otrā – dārzeņus, trešajā – olu čaumalas. Kā vistai organismā visvairāk trūks, pie tā trauka viņa arī ies mieloties.

Lielais bubulis kombikorms

Kombikorms jeb kombinētā barība būtībā ir pilnvērtīgs uzturs, kurā ir visas barības vielas un mikroelementi, kas vistām nepieciešami. Tad tām nav atsevišķi jādod graudi, pupas, dārzeņi un čaumalas, jo kombikormā tas viss jau ir salikts kopā.

Taču mūsdienās kombikorms ir lielais bubulis, jo tajā mēdz salikt visu ko, tostarp ģenētiski modificētas vielas. Tāpēc Agris uzskata, ka pirms pirkšanas jāizpēta, kas ir barības sastāvā. Protams, bioloģiski sertificētā saimniecībā vistas ar šo barību nebaro, bet ir nopērkams arī bioloģiski sertificēts kombikorms, kuram neko sliktu nepievieno. Piemēram, Latvijā bioloģisko barību putniem ražo Dobeles dzirnavnieks.

Iesācējam vistu audzēšanā kombinētā barība var būt pat atspaids, jo citādi ir sarežģīti savākt visu vistai nepieciešamo; ja tai kaut kā sāk trūkt, olām var būt plānas čaumalas, vistas var sliktāk dēt. No otras puses, ja vistu nav daudz, tās nav jābaro kā lielfermā – tad kombinēto barību var piebērt pa saujai kā piedevu pārējai barībai.

Ko nozīmē cipariņi uz olas čaumalas?

Cipari no 0 līdz 3 norāda dējējvistu turēšanas metodi. 0 – bioloģiski sertificētos apstākļos dzīvojoša vista 1 – brīvā turēšana 2 – vista turēta kūtī, taču brīvībā 3 – sprostā turēta vista

Turpat līdzās jābūt valsts kodam, kur olas ražotas, – Latvijai tas ir LV.

Uz olas redzams arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) piešķirtais putnu novietnes identifikācijas numurs.

Vēl 3 padomi laimīgas vistas audzēšanai

1. Laimīgai vistai vajadzīgs gailis – uz 10–15 vistām vajadzētu būt vienam gailim.
2. Īsa ziemas pastaiga – vistām patiks, ja arī ziemā atvērs kūts durvis un ļaus kādu pusstundu paskriet pa sniegu. Tik neilgu laiku vistai neskādē arī mīnus 10 grādu sals, galvenais, lai kūts durvis ir vaļā un vista var ieiet iekšā.
3. Kūtī jāiet tīrām kājām, vislabāk – nomainot apavus, lai neatnestu kādu infekciju. Iekāpjot pat viena inficēta baloža fekālijās, var aplipināt visu vistu pulku kaut vai ar caureju vai kādu citu, daudz nopietnāku kaiti.