Rīga -1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raksts no žurnāla Ievas Māja arhīva
Konsultē Dace Grīviņa, bioloģe, LU Botāniskā dārza augu mājas vadītāja.
- Virtuvē telpaugus varam novietot dažādās vietās, ņemot vērā telpas iekārtojumu un auga prasības pēc gaismas. Uz ēdamgalda, ja tas atrodas telpas vidū, ziedošu augu novietosim tikai uz neilgu laiku, bet augi, kas iestādīti virtuves interjeram pieskaņotos podos, labi augs gan uz palodzes, gan netālu no loga, gan ēnainākā nostūrī.
- Ja virtuve apvienota ar ēdamistabu, zaļojošu augu grupu varam novietot starp abām zonām, daļēji tās norobežojot.
- Nokarenos augus nevajadzētu likt uz plauktiem un skapīšiem, jo tos būs grūtāk apkopt.
- Lai arī virtuvei ir piemēroti siltumu mīloši augi, tos nevajag novietot pavarda un elektroierīču tuvumā.
- Vēlams, lai virs pavarda ir tvaiku nosūcējs, jo telpaugiem vajadzīgs svaigs gaiss, un uuķu podi virtuvē jānovieto tā, lai, telpu vēdinot, augi neatrastos caurvējā.
7 ieteicamie augi
- Kafijkoks.
Plašā virtuvē pēc iespējas tuvāk logam varam novietot podu ar Arābijas kafijkoku. Tas ir mūžzaļš daudzgadīgs tropu krūms, retāk koks, kas izaug 1–2 metru augstumā. Kafijkokam ir spožas, ādainas lapas. Maijā un jūnijā tas zied baltiem, smaržīgiem, zvaigznītēm līdzīgiem ziediem. Pēc noziedēšanas ienākas zaļas ogas, kas nogatavojoties kļūst dzelteni oranžas, tad sarkanas un vēlāk – tumši sarkanas. Katrā no tām ir divas sēklas – kafijas pupiņas. Tās nolasa, žāvē, fermentē un grauzdē.
Nepieciešama gaiša un silta vieta, bet tas jāsargā no tiešiem saules stariem. Augam nepatīk sauss gaiss, kas telpās valda apkures sezonā, tāpēc tas jārasina. Kafijkokam tīk svaigs gaiss, tāpēc telpa jāvēdina, un vēlams, lai virtuvē būtu tvaiku nosūcējs.
Kafijkoku laistīsim ar siltu, mīkstu ūdeni. To darīsim vienmērīgi, neļaujot augsnei iekalst. Augu barosim ar komplekso mēslojumu, kas satur maz kalcija. Audzēsim barības vielām bagātā, gaisa caurlaidīgā substrātā ar pH 5,5–6,5.
Ja kafijkoks labi jutīsies, pēc 4–6 gadiem tas par rūpēm atdarīs ar kafijas pupiņu ražu. - Paparde.
Nereti gadās, ka no mitro tropu zonas nākusī paparde, kas citās telpās nīkuļo, nolikta virtuvē, burtiski atplaukst. Vienīgi jārēķinās, ka ar laiku, piemēram, nefrolēpe izaugs liela, tāpēc jāpadomā, vai savā virtuvē varēsim tai atvēlēt pietiekami daudz vietas.
Papardi novietosim tuvu logam, jo tā labāk augs gaišā vietā, vienīgi pavasarī to sargāsim no tiešiem saules stariem. Laistīsim vienmērīgi un rasināsim. Papardi barosim ar komplekso mēslojumu zaļajiem telpaugiem. - Garšaugi.
Virtuvē noteikti iederas garšaugi.
Tiem nepieciešama gaisma, tāpēc podus vislabāk novietosim uz palodzes. Tur varam audzēt rozmarīnu, timiānu, baziliku, salviju, pētersīļus, papriku. Rudenī tos izrokam no dārza un pārstādām telpai piemērotos podos vai kastēs.
Augsni varam papildināt ar bagātinātās kūdras substrātu un labākai drenāžai piejaukt granti. Sīpolus varam iestādīt tikai kūdras substrātā vai ielikt vienkārši traukā ar ūdeni. Tad arī ziemā būs svaigi zaļumi, un, augiem pat tikai viegli pieskaroties, sajutīsim to aromātisko smaržu.
Garšaugus laistīsim vienmērīgi, raugoties, lai zeme ir vienmērīgi mitra, bet ne slapja. - Falenopsis.
No plašās orhideju dzimtas audzēšanai telpās vislabāk izvēlēsimies falenopsi. Galvenais, kas tam jānodrošina, ir silta telpa (+20…25 °C), bet +15 grādu jau ir augam kritiska temperatūra. Ļoti uzmanīsimies ar telpu vēdināšanu. Nākamais svarīgākais priekšnosacījums ir apgaismojums. Falenopsim tīk gaiša vieta, tāpēc to liksim uz palodzes, vislabāk austrumu pusē, vai loga tuvumā, pasargājot no tiešiem saules stariem. Puķu podu novietosim paliekošā vietā un pēc tam vairs negrozīsim. Auga saknēm nepieciešams vairāk gaisa, tāpēc podiņa sānos izurbsim vairākus caurumus.
Šo telpaugu laistīsim ar lietus vai nostādinātu krāna ūdeni. Tam jābūt siltam un mīkstam, cietu ūdeni paskābināsim ar citronskābi. Laistīšanas biežums atkarīgs no gaisa temperatūras, veģetācijas periodā (no marta līdz oktobrim) laistīsim biežāk. Augu nedrīkstam pārlaistīt, lai tam nenopūtu saknes. Pēc apliešanas uz paliktņa palikušo ūdeni pēc pāris stundām noliesim. Reizi nedēļā vai divās falenopsi ar visu podu varam iemērkt traukā ar ūdeni (uz 5–10 minūtēm). Arī telpā vēlams palielināts gaisa mitrums. Lai to panāktu, blakus augam varam novietot trauku ar ūdeni jeb lielākā traukā ieliesim ūdeni un uz paaugstinājuma novietosim falenopsi. Podiņa pamatne nedrīkst saskarties ar ūdens virsmu! Varam rasināt arī auga lapas (uz ziediem rasināt nedrīkst!).
Pārstāda pavasarī. Vienkāršākais variants – izmantosim priežu mizu mulču, ko novārīsim vai izkarsēsim cepeškrāsnī. Ir orhideju audzētāji, kuri neiesaka mulču karsēt.
Falenopša barošanai vislabāk lietot speciālo orhideju mēslojumu, bet noziedējušo ziedkātu atstāj nenogrieztu, jo uz tā var parādīties jauni ziedpumpuri. - Granāts.
Ēdamtelpā var ieteikt audzēt pundurgranātu – 1–1,5 metrus augstu koku vai krūmu ar mazām lapiņām. Tas zied skaistiem oranžsārtiem ziediem. Pēc tam ienākas neregulāras formas auglis 8–12 cm diametrā ar biezu, sarkanīgu mizu. Iekšpusē tas sadalīts sešās daļās. Augļa ēdamā daļa ir sulīgie sēklu apvalki. Granātābolu sulai piemīt izcila vērtība, jo tā bagātīgi satur vitamīnus, minerālvielas, organiskās skābes, fitoncīdus.
Granātam nepieciešama gaiša, silta telpa. Mitruma vairošanai augu rasināsim ar siltu ūdeni. Laistīsim vienmērīgi, neļaujot iekalst, jo tad nobirs mazās lapiņas. Arī pārliešana nav vēlama. Mēslosim ar komplekso telpaugu mēslojumu.
Granātam vajadzīga barības vielām bagāts, gaisu caurlaidīgs substrāts. - Epipremns jeb scindapsis.
Ja patīk vijīgi augi, virtuvei var audzēt epipremnu. Tas ir ēncietīgs, tāpēc puķu podu var novietot tālāk no loga, tomēr ne ļoti tumšā vietā, jo tad auga dzinumi izstīdzēs un lapas kļūs vienmērīgi zaļas, zaudējot izteiksmīgos zeltainos lāsumus. Epipremnam veidojas ap metru gari dzinumi. Tiem var ļaut nokarāties, augu novietojot uz plaukta vai statīva, vai arī ļaut augt uz augšu, atbalstot pie sūnu staba, kam tie vīsies apkārt, pieķeroties ar saknēm. Atbalstītu epipremnu var izmantot kā telpas nodalītāju, bet no vairākiem augiem var veidot zaļo sienu, jo epipremns ir ātraudzīgs, viegli pavairojams un izturīgs.
Epipremnam tīk siltums – vismaz +18…20 grādu.
Augu laistīsim vienmērīgi, raugoties, lai augsne vienmēr būtu nedaudz mitra. Rasināsim tā lapas vai ik pa laikam noskalosim dušā. Ziemā laistīsim retāk. No marta līdz augustam divreiz mēnesī barosim ar komplekso mēslojumu zaļajiem telpaugiem.
Ja augs izaudzis pārāk garš, tas jāapgriež. Pavairot var ar galotņu un dzinumu spraudeņiem, ko stāda auglīgā augsnē vai kūdras substrātā ar viegli skābu reakciju.Citi lasa
-
Kodija.
Virtuvē labi jutīsies arī krāšņā kodija ar izteiksmīgām krāsainām lapām, jo tai nepieciešama silta, mitra un gaiša vieta.
Tā jāsargā no tiešiem saules stariem, caurvēja un atvērta loga ziemā.
Kodiju laistīsim vienmērīgi, bet nepārliesim. Puķu poda paliktnī nekad neatstāsim ūdeni. Ziemā laistīsim retāk. Lai nodrošinātu nepieciešamo gaisa mitrumu, auga lapas rasināsim ar mīkstu ūdeni.
Veģetācijas periodā – no marta līdz oktobrim – reizi 10 dienās jābaro ar komplekso mēslojumu zaļajiem telpaugiem. Pavasarī augu pārstādīsim barības vielām bagātā augsnē, ar labu gaisa caurlaidību un pH 5,5–6,5. Poda apakšā ieklāsim labu drenāžu.
Svarīgi! Kodijas piensula ir indīga, tā kairina ādu un gļotādu. Tāpēc, ja ģimenē aug mazi bērni vai ir mājdzīvnieki, no šā skaistā auga labāk tomēr atteikties.
