Rīga -8°C 
Konsultē arhitekts Pēteris Švēde un O’WOOD by Ošukalns uzņēmuma pārstāvis Jānis Strauts.
Vai plāno izbūvēt jaunu pirti? Vai arī ziemas mēnešos izveidot jaunu koka apdari dzīvojamā istabā vai bēniņstāvā? Pavasarī plāno fasādes atjaunošanu vai terases būvēšanu? Ja vēlies šiem darbiem izmantot kokmateriālus, izvēles iespējas ir, jo piedāvājums liels. Latvijā koks allaž bijis viens no galvenajiem būvmateriāliem, tomēr pierādījies, ka parasta, neapstrādāta koksne mūsu klimatā ātri vien zaudē savu sākotnējo pievilcību. Ne velti vecākā paaudze savulaik apdares dēlīšus pat apdedzināja, un doma bija ļoti pareiza! Mitrums izraisa koka uzbriešanu, rada plaisas, kokā iemetas sēnes, iedzīvojas kukaiņi. Un tad, darbus plānojot, arhitekts un meistars kā izcilu izvēli tev iesaka termokoksni… Būs dārgāk, bet kalpos ilgi.
Kas ir termokoksne?
Termokoksne ir kā koks ar bruņām! Un šobrīd tiek uzskatīta par vienu no labākajām izvēlēm ilgtermiņam. «Tas ir moderns materiāls, kas iegūts, termiski apstrādājot dabisko koksni augstā temperatūrā. Šī unikālā apstrādes metode
bez ķīmiskām piedevām sagatavo koku tā, ka karstais gaiss un ūdens tvaiks izcepina no tā laukā cukuru, sveķus un visus mikroorganismus.
Līdz ar to koks kļūst nedzīvs un vairs negaršo kukaiņiem, tajā neiemetas sēnītes. Rezultātā koka mitruma pakāpe ir tik maza, ka tam vairs nav ģeometriskas kustības,» skaidro Jānis Strauts no uzņēmuma Ošukalns, kas arī ražo termokoksni. «Piešķirot koka dēlītim ievērojami augstāku izturību, apstrāde vienlaikus saglabā tam dabas piešķirto skaistumu. Lai sagatavotu šādu izturīgu koku, vajadzīgs daudzu stundu process īpašās termokamerās ar precīziem sensoriem, kur koksni pakļauj kontrolētam karstumam un tvaikam, un, kas svarīgi, bez ķīmijas. Procesu kontrolē pieredzējuši speciālisti, izmantojot datorizētu vadību. Karsēšanas process var ilgt no 35 līdz 46 stundām – atkarībā no materiāla sugas un biezuma,» norāda Jānis Strauts.
Koka cepināšana
Termokoksnes sagatavošanas process sākas ar sākotnējo sildīšanu un žāvēšanu, kas aizņem gandrīz pusi no visa cikla. Šajā laikā koksni lēnām uzsilda līdz apmēram 100 grādiem, lai izvadītu mitrumu un vienmērīgi sagatavotu to karstuma iedarbībai. Žāvēšana ir energoietilpīgākais posms. Kad koksne kļuvusi pilnīgi sausa, sākas pārveides brīdis – termiskā apstrāde. Temperatūra tiek paaugstināta līdz 215 grādiem, un šajā brīdī notiek būtiskākās izmaiņas koksnes struktūrā – tajā esošie dabiskie cukuri un sveķi karamelizējas, kļūst tumšāki, cietāki un vairs nav tik garšīgi sēnēm, kukaiņiem un baktērijām. Tāpat kā karamele vairs nav tikai cukurs, arī koks pēc termiskās apstrādes vairs nav parasts koks – tas maina savu struktūru, iegūst jaunu garšu, smaržu, izskatu un izturību. Koksne kļūst tumšāka, stabilāka un mitrumu vairs gandrīz neuzsūc. Īpašajās krāsnīs tiek izvadīts skābeklis, tāpēc materiāls neaizdegas. Pēc tam sākas lēna dzesēšana, kurā koksni atdzesē ar tvaiku, pakāpeniski samazinot temperatūru. Tas novērš plaisāšanu un palīdz materiālam saglabāt formu. Dzesēšanas posms ilgst vairākas stundas. Kad temperatūra nokritusies līdz aptuveni 60–80 grādiem, seko noslēdzošais solis – mitruma līdzsvarošana un stabilizācija, līdz koksnes mitruma saturs sasniedz 5–7%. Šajā laikā koksne atgūst nelielu mitruma daudzumu, kļūstot elastīgāka, kas nodrošina izmēru noturību un samazina plaisāšanas risku. Tāds kokmateriāls ir gatavs lietošanai. Kopsummā viss process var ilgt pat divas diennaktis, īpaši, ja apstrādā biezākus dēļus vai cietas koksnes sugas, arī ozolu vai bērzu.
Tātad termokoksnes sagatavošana ir lēns, bet ļoti precīzs cikls, kura rezultātā parasts dēlis pārvēršas noturīgā un videi draudzīgā materiālā. Koks iztur uguns kristības un rezultātā ir eleganti tumšā tonī, līdzīgs eksotiskai koksnei, un saglabājis dabisko skaistumu.
Vai tu zināji, ka vainīgi somi?
Termokoksnes izgatavošana kā tehnoloģija radusies 1990. gados Somijā, kur tika izstrādāta un patentēta ThermoWood® metode. Pirmās rūpnieciskās krāsnis tika ieviestas 1996. gadā, un tad arī sākās aktīva termokoksnes ražošana. Zviedrija un Norvēģija pievienojās 2000. gadu sākumā, kad tirgū parādījās pieprasījums pēc ilgtspējīgiem fasāžu un terases risinājumiem, kas var aizstāt tropu koksni. Termokoksni sāka izmantot gan fasādēm, gan terasēm kā alternatīvu dārgajai tropu koksnei, jo saprata – termokoksne ir piemērota Skandināvijas bargajām ziemām. Šobrīd Skandināvijā termokoksne kļuvusi par standartu, bet Somija ir lielākā termokoksnes eksportētāja pasaulē.
7 jautājumi par termokoksni
Karstuma un spiediena ietekmē parasts dēlis ir pārtapis par stingru, noturīgu materiālu, izturīgu pret ārējiem draudiem, kas ir ilgtspējīga izvēle Latvijas klimatam – piemērota gan mājām, gan dārzam, gan interjeram. «Termokoksne nav tikai materiāls, tā ir daļa no ainavas un ļauj mājai elpot kopā ar dabu,» norāda arhitekts Pēteris Švēde.
Kā termokoksne uzsūks mitrumu?
Termokoksnei ir liela uzsūkšanas spēja, bet tā tikpat ātri šo ūdeni atdod atpakaļ, tāpēc materiāls neuzbriest un neplaisā, labi turas pretī mitruma svārstībām, karstumam un salam. Parasta koksne ātri samirkst, uzbriest un pēc tam plaisā.
Vai ar laiku starp dēļiem neradīsies spraugas?
Termokoksnei būs novērojama minimāla kustība. Nebūs jābaidās, ka dēļi sarausies vai sagriezīsies, savukārt parasta koksne mēdz strauji izplesties un tikpat strauji sarauties, tāpēc virsma mainās.
Cik ilgi šis kokmateriāls kalpos?
Termokoksne āra apstākļos kalpos pat līdz trīsdesmit gadiem, bet iekšā – vēl ilgāk. Koka virsmas sākotnējais efekts ilgstoši saglabāsies nemainīgs. Protams, ja konstrukcija regulāri un ilgi būs pakļauta tiešam kontaktam ar ūdeni, tā var kalpot īsāku laiku. Parastā koksne bez aizsardzības kalpos vien līdz desmit gadiem. Ja to impregnēs, tad var pieskaitīt vēl dažus gadus. Impregnants ir ķīmiska viela, kas nodrošina aizsardzību pret ārējiem faktoriem, bet tas iesūcas tikai dažus milimetrus kokmateriālā no ārpuses.
Kāda kopšana būs nepieciešama?
Ja ir vēlēšanās, lai ārā izmantota termokoksne saglabā dabisko brūno toni, tai ieteicams reizi piecos gados uzklāt eļļu kokam ar UV aizsardzību kādā no brūno toņu gammām. Šobrīd tirgū ir pieejami dažādu veidu koksnes apstrādes līdzekļi. Bez apstrādes termokoksne apmēram četru mēnešu laikā saules un lietus iespaidā dabīgi iegūs sudrabaini pelēku nokrāsu. Lai arī laikapstākļi šajā gadījumā maina izskatu, tie neietekmē izturību.
Kāda ir termokoksnes ietekme uz vidi?
Tas ir videi draudzīgs materiāls. Parastā koksne, lai kalpotu ilgāk, bieži ir impregnēta ar ķīmiskām vielām, bet termokoksne ir apstrādāta tikai ar karstumu un tvaiku – bez ķīmijas. Kad nolietota, tā ir pilnībā pārstrādājama un izmantojama kā parasta koksne.
Kādas būs izmaksas?
Termokokmateriāls maksā dārgāk par parasto koku, bet lētāk nekā tropu koksnes, piemēram, tīkkoks. Var teikt, ka termokoksne ir kā apdrošināts dēlis – sākumā maksā vairāk, taču pēc tam ļauj aizmirst par regulāru remontēšanu un pārbūvēšanu. Iegādājoties šo materiālu, var nākties sastapties ar dažādiem ražotāju marķējumiem, kas nosaka tās apstrādes pakāpes: Thermo S (stability) piemērota fasādēm, interjeram, mēbelēm, un Thermo D (durability) ar uzsvaru uz izturību pret bioloģisko ietekmi, tā piemērota terasēm, dārza elementiem un āra konstrukcijām, kas saskaras ar mitrumu. Iegādājoties vai pasūtot termokoksni, ir ļoti svarīgi, lai tā atbilst augstākajiem kvalitātes standartiem un tai ir materiālu ilgmūžības sertifikāts (biological durability class).
Vai darbu ar termokoksni labāk uzticēt meistaram?
Var rīkoties dažādi, un ar šo materiālu var darboties arī paši, ievērojot dažus montāžas noteikumus: izmantot nerūsējošā tērauda skrūves, atstāt spraugas ūdens notecēšanai un ventilācijai, apstrādāt griezuma vietas ar eļļu vai vasku.
Termokoksne ir nedaudz trauslāka un jutīgāka pret mehāniskiem triecieniem, piemēram, stipru sitienu, iespiedumu, pēkšņu lūzumu, tās triecienizturība apstrādes gaitā ir samazinājusies, un montāžā jāizmanto atbilstoši stiprinājumi. Līmēšana ar dažām līmēm var būt sarežģītāka, jo termokoksne ir mazāk uzsūcoša.
Kur izmantot?
Pirtīm un saunām – materiāls nesatur sveķus, ir patīkams pieskārienam, jo uzsilst mazāk nekā parasta koksne.
Interjera apdarei – grīdām, sienu un griestu apdarei, dizaina elementiem.
Fasādēm – tās būs izturīgas pret lietu, sauli un krasām temperatūras svārstībām.
Terasēm, balkoniem, eksterjera detaļām – materiāls neuzbriedīs, neplaisās.
Āra mēbelēm, dārza celiņiem, laipām, rotaļu laukumiem – viss izgatavotais kalpos ilgtermiņā arī neapstrādāts.
«Ja termokoksne ir pareizi izvēlēta, apstrādāta un uzstādīta, tā kalpos desmitgadēm, nezaudējot ne skaistumu, ne izturību,» uzsver Jānis Strauts.
Mīti un patiesības
Mīts: termokoksne tiek impregnēta ar ķimikālijām.
Patiesība: process ir 100% dabisks – karstums un tvaiks.
Mīts: termokoksne ir piemērota nesošajām konstrukcijām.
Patiesība: termokoksne ir trauslāka, tāpēc nav paredzēta lielām slodzēm, piemēram, nesošām sijām.
Mīts: termokoksne jāapkopj katru sezonu.
Patiesība: ja patīk sudrabaini pelēkais tonis, tad termokoksne nav jākrāso.
Interesanti
- Termokoksne ir vidēji par 15% vieglāka nekā neapstrādāta koksne, jo apstrādes laikā tiek noņemts mitrums un daļa ātri sadalošos savienojumu, tādēļ svars samazinās.
- Koksnes termoapstrāde samazina siltuma vadītspēju, tāpēc termokoksne vada siltumu sliktāk nekā parastā koksne, kas uzlabo siltumizolācijas īpašības.
- Ir vairākas termiskās modifikācijas tehnoloģijas – ne tikai ThermoWood metode. Ir arī apstrāde ar karstu eļļu, vakuumā vai inertā gāzē, kas katra dod nedaudz atšķirīgus rezultātus.
- Koksnes krāsa mainās visā šķērsgriezumā. Jo intensīvāka apstrāde, jo tumšāks tonis arī dziļākajās koksnes daļās, ne tikai virsmā.
- Apstrādes laikā sveķi un šķīstošās vielas iztvaiko, tāpēc virsma saglabājas tīra un bez lipīgām pēdām.
Alternatīvas
Neapstrādāta priede. Lēta, plaši pieejama, kalpos 5–10 gadus, ātri bojājas.
Impregnēta koksne. Lētāka nekā termokoksne, kalpos 10–15 gadus, taču vajadzīga regulāra apkope ar ķimikālijām.
Tropu koksne. Izturīga un eleganta, kalpos 20–30 gadus, taču ļoti dārga.
Raksts tapis ar Meža attīstības fonda atbalstu.
