Par to, ka pēc laulības izjukšanas varētu nonākt finansiālās grūtībās un sēdēt bez darba, viņai nebija jāuztraucas. Jau vairākus gadus Karīna ir saldumu bodes arbOOz saimniece un kafejnīcas Mr.Fox līdzīpašniece, un apstāties pie sasniegtā viņā nedomāja.
Lai gan abas šīs vietas ir gardēžu iemīļotas, Karīna un viņas biznesa partnere Anna Lokomete nolēma attīstīties vēl plašāk.
«Verot vaļā jaunu kafejnīcu, nedomājām, kā nopelnīt visu pasaules naudu, bet gan, kā īstenot mūsu idejas,» uzsver Karīna. Jau pirms pandēmijas viņas meklējušas telpu, kur tās īstenot.
Pērn oktobrī beidzot atrastas īstās un ar saulainu terasi.
Tagad uzņēmējas saka – kaut darbu pie jaunā projekta sākušas laikā, kad gaisma tuneļa galā ēdinātājiem vēl nebija redzama, viņas zinājušas – sliktākajā gadījumā piedāvās ēdienu līdzņemšanai.
«Var žēloties, ka ir pandēmija, bet var saplānot darbu vairākus gadus uz priekšu,» piebilst Anna.
«Mūsu reputācija palīdz, un klienti uzticas. Jauno vietu jau popularizē mūsu klienti sociālajos tīklos. Man pašai pat bildēt neko nevajag,» priecājas Karīna. Uzņēmējas spriež, ka ar kafejnīcas atvēršanu trāpījušas īstajā laikā – ir sākušies atvieglojumi, drīkst izmantot terases, spīd saulīte, un cilvēkiem priecīgs prāts.
Kafejnīcas nosaukums aizlienēts no dziesmas Have You Met Miss Jones? un tiek lietots arī saīsinātā versijā – Miss Jones. Visu ēdienu receptes dāmas izstrādājušas pašas. Visvairāk pieprasītie esot pildītie beigeļi un dārzeņu rullīši rīsu papīrā.
«Pērn pavasarī bija tik nospiedoša sajūta, jo ielās nebija cilvēku. Tagad klienti saka – jūs dāvājat mums svētku sajūtu,» teic Karīna.
Arī jaunās vietas interjers izdevies tieši tāds, kā cerēts. Kad klienti interesējas, vai misters Fokss un miss Džounsa ir radinieki, uzņēmējas, norādot uz leoparda dīvānu, smejas, sakot – nē, mīļākie!
«Krīze veicina radošumu, jo ir taču jāizdzīvo,» par ēdināšanas nozares atdzimšanu pēc pandēmijas spriež uzņēmējas. Viņas uzsver – lai gūtu panākumus, šajā biznesā ir jādzīvo. Karīna neslēpj – viņa pati mēdz kafejnīcas virtuvē mazgāt traukus.
«Agrāk vadītājas pozīcija man bija kaut kas svešs – es mācījos lamāties ar piegādātājiem un komandēt. Kad atvēru arbOOz, daudzi man teica – gadu paspēlēsies un apniks. Ir pagājuši astoņi, un tagad, izņemot mani, makarūnus Rīgā neviens netaisa. Joprojām pati četras dienas nedēļā darbojos virtuvē,» PDz uzsver Frīdmane.