Ko nākamais gads tev nesīs? Tava astrologa prognoze pateiks! 
Rīga -10°C 
Saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā Valsts valodas centrs par atbilstošiem maiņai atzinis priekšlikumus par astoņām Rīgas ielām – Lomonosova, Puškina, Turgeņeva, Staraja Rusas, Sergeja Eizenšteina, Andreja Saharova un Akadēmiķa Mstislava Keldiša. Tās ierosināts pārdēvēt Latvijā nozīmīgu personību vārdos, ieviešot Zentas Mauriņas, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Annas Brigaderes, brāļu Kaudzīšu un nesen mūžībā aizgājušā dzejnieka Ulža Bērziņa ielu.
Ansis Ataols uzskata, ka šāda iniciatīva par Ulža Bērziņa ielu esot tikai veids, kā politiķi spodrina spalvas pirmsvēlēšanu laikā. «Mēs ar māti apspriedām šo iniciatīvu, un esmu uzrakstījis vēstuli šīs idejas autoriem.
Es iebilstu, ka mana tēva piemiņu izmanto politiskiem mērķiem,» žurnālam «Privātā Dzīve» paziņo Ansis Ataols.
Viņš uzskata, ka atbilstošāk būtu Ulža Bērziņa vārdā nosaukt kādu jaunu ielu vai tādu, kur dzejnieks uzturējies dzīves laikā. «Staraja Rusas iela tam nav piemērota. Domāju, ka arī mans tēvs neatbalstītu šādu ideju. Jā, viņš iestājās par visu latvisko, par valodu un folkloru. Tomēr no otras viņam rūpēja visas tautas un valodas, it īpaši mazās, viņš bija kultūras kosmopolīts,» uzsver Bērziņš.
Folklorists piebilst, ka viņam nešķiet arī pareizi mainīt tos ielas nosaukumus, kuros pieminēts kāds Krievijas kultūras cilvēks. «Šāds ierosinājums būtu atbalstāms, ja tagad aicinātu mainīt nosaukumu, piemēram, ielai, kurā pieminēts Ļeņina vārds,» uzskata Ansis Ataols.
Viņš stāsta, ka tēva kapavieta atrodas Latgalē Rudzātu pagastā, ģimenes īpašumā. Šo zemes teritoriju un nelielu lauku māju ģimene iegādājusies vēl dzejnieka dzīves laikā. «Mēs tur šad tad kopā ar tēvu strādājām, veicām dažādus darbus. Tēvs pats ir nācis no Sēlijas, no Neretas, un viņam ļoti tuva bija sēļu kultūra,» atklāj Ansis Ataols. Bērziņš teic – lai gan dzejnieka kapavieta ir ģimenes privātīpašumā, viņa talanta cienītāji droši varot turp doties un nolikt ziedus.
Ir arī vēl kāda vieta Rīgā, kas vienmēr atgādinās par dzejnieka devumu Latvijas kultūrā. Pie nama Barona ielā ir viņam veltīta atceres plāksne. Šajā mājā dzejnieks dzīvojis un radoši darbojies 34 gadus. Ansis teic – šis nams ir nozīmīgs viņa ģimenei, jo tur tēva vecvecāki savulaik sākuši īrēt dzīvokli. «Kad ienāca padomju armija, viņi palika dzīvot turpat, bet ģimenei piemitināja klāt vairākus cilvēkus. Arī es šajā namā dzīvoju līdz triju gadu vecumam. Pēcāk tēvam 1988. gadā piešķīra dzīvokli Avotu ielā,» atklāj Ansis.
Citas interesantas ziņas lasiet žurnāla «Privātā Dzīve» jaunākajā numurā!
