Rīga +7°C 
Konsultēja: Eco Baltia vide valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts
Šķiet, ka bateriju nodošanas punkti mūsdienās ir teju it visur: lielveikalos, izklaides vietās, birojos. Tomēr aizvien ļaudis grēko ar bateriju izmešanu parastajā sadzīves atkritumu konteinerā, turklāt pēdējos gados tur pievienojies jauns viesis – vienreizlietojamās elektroniskās cigaretes.
«Daudzi elektronisko cigarešu lietotāji nesaprot, ka elektroniskā cigarete arī ir baterija. Manuprāt, mēs neesam pietiekoši ne no elektronisko cigarešu ražotāja puses, ne no atkritumnieku puses, izglītojuši sabiedrību. Tā ir baterija, kas silda nikotīnu saturošo šķidrumu, un no tās arī rodas dūmi,» stāsta Jānis Aizbalts. «Šobrīd tās ļoti bieži izmet sadzīves atkritumos, arī iepakojuma konteineros, jo cilvēki domā: «Ai, nu tas taču ir no plastmasas, izmetīšu pie iepakojuma.» Tomēr te aizdegšanās risks ir liels…»
Baterijas sprāgst katru dienu
Bateriju sprāgšana atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumos tiek novērota gandrīz katru dienu, lielākoties gan mazos ugunsgrēkus šķirošanas rūpnīcās izdodas laikus novērst pateicoties jaudīgām ugunsdrošības sistēmām. Tomēr reizēm arī tās var palaist garām baterijas izraisītas liesmas, kas atkritumos ar joni var izplesties. Bateriju sprāgšana var notikt gan atkritumu izvedējos, gan arī pašā šķirošanas rūpnīcā. «Pirms apglabāšanas poligonā atkritumi tiek pāršķiroti, lai atgūtu iespējami daudz pārstrādei derīgo materiālu. Arī mēs savā Resursu pārvaldības centrā nodrošinām nešķiroto atkritumu pāršķirošanu. Rūpnīcās ir iekārtas, kurās maisus atver naži, un brīdī, kad maisi tiek vērti vaļā, tie mēdz uzsist pa baterijām. Tad ir uzreiz dzirkstele,» skaidro Aizbalts.
Uzņēmuma pārstāvji lēš, ka pēdējos piecos gados bijis viens lielāks ugunsgrēks šķirošanas rūpnīcā, pēc kura bija nepieciešams ieguldīt līdzekļus rūpnīcas remontā, taču tepat kaimiņos ugunsnelaime nieka baterijas dēļ bija radījusi plašus postījumus. «Tā ir tāda kopējā nozares sāpe. Lietuvā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam baterijas izraisīts ugunsgrēks radīja zaudējumus, kas mērāmi vairākos miljonos eiro.. Tāpēc aicinu, lai vai nu ko nepareizi sadzīves atkritumos met, nekādā gadījumā nemet baterijas,» mudina Aizbalts.
Depozīts elektroniskajām cigaretēm
Pēdējos gados bateriju šķirošana ir uzlabojusies. Saskaņā ar jaunākās, 2024. gadā pēc Latvijas Zaļā punkta pasūtījuma veiktās, SKDS aptaujas datiem kopš 2011. gada bateriju šķirošana pieaugusi par 11%, tomēr pēdējos pāris gadus jauns izaicinājums ir elektroniskās cigaretes. Jāteic, ka arī cīņā ar šo problēmu ir rasts inovatīvs risinājums – tās jau pavisam drīz varēs nodot pēc tāda paša principa kā pudeles un pret to saņemt apmaiņā naudu.
«Latvija būs viena no pirmajām, ja ne pirmā Eiropā, kur plānots ieviest elektronisko cigarešu depozīta sistēmu. Tas varētu būt plānots jau šā gada rudenī. Šim pasākumam normatīvais regulējums ir sagatavots, arī ministrija un Saeima ir devusi zaļo gaismu. Turklāt iekārtas būs arī tepat Latvijā ražotas,» norāda Aizbalts, piebilstot, ka iekārtas ir izstrādājuši Latvijas inženieri un tās ņems pretī gan Latvijā, gan ārvalstīs iegādātas elektroniskās cigaretes. Sistēmu paredzēts iedarbināt jau 2026. gada 1. oktobrī.
«Ceram, ka tad arī ieslēgsies ekonomiskais motivators un elektroniskās cigaretes sāks mazāk izmest atkritumos. Tas strādās tā, ka tu izmetīsi ārā un tad arī dabūsi atpakaļ naudu čekā. Sistēmas ieviesēji ir arī apzinājuši, ka Latvijā aptuveni puse elektronisko cigarešu tirgus ir nelegāla, proti, puse no visām cigaretēm tiek pirktas internetā vai vienkārši citās valstīs, kur tās ir daudz lētākas. Par šīm cigaretēm gan naudu neatskaitīs atpakaļ, bet piešķirs zaļos punktus, kurus vēlāk varēs apmainīt pret atlaidēm vai piedāvājumiem,» atklāj Jānis Aizbalts. Pozitīva ziņa arī tiem, kas mājās glabā arī senāk iegādātas elektroniskās cigaretes, jo arī par tām varēs saņemt zaļos punktus. «Tā varētu būt jauna un noderīga iniciatīva, uz kuru varētu pavilkties arī citas Eiropas valstis un pārpirkt no Latvijas,» turpina Aizbalts.
Paredzēts, ka elektronisko cigarešu aparāts atradīsies blakus pudeļu depozīta iekārtām, pie veikalu kasēm vai atsevišķajās depozīta būdiņās lielveikalu stāvlaukumos. Elektronisko cigarešu iekārta atpazīs ierīci pēc svītru koda, specifiskās atzīmes vai formas. Tāpat iekārta automātiski atpazīs, vai ierīce iegādāta tepat vai ārvalstīs.
Kas bateriju padara bīstamu?
Pat mazās baterijas, kuras ikdienā tiek izmantotas bērnu rotaļlietās vai lampiņu virtenēs, sastāv no virknes dabai kaitīgu materiālu. Bateriju sastāvā pamatā ir niķelis, litijs un svins, tērauds, cinks, grafīts. Tās iekšpusē tiek pildīts kālija hidroksīda šķīdums, vecākās – cinka hlorīds vai amonija hlorīds. Izmetot bateriju atkritumos vai nometot zemē, ar laiku ķīmiskais šķidrums iztek un nonāk augsnē, bet pēc tam – gruntsūdeņos. «Dabā tas ir ļoti, ļoti liels piesārņojums. Viena šāda maza baterija var sabojāt veselu kubikmetru zemes. Turklāt bateriju ir miljoniem,» uzsver Jānis Aizbalts. Tomēr vienlaikus to sastāvā ir arī retzemju metāli, kurus nepieciešams atgūt un pārstrādāt. Piemēram, litijs ir reti sastopams metāls, kuru plaši izmanto lielākajā daļā mūsdienu ierīcēs, tādēļ visas sašķirotās baterijas ar pilnīgi vienmēr tiek otrreizēji pārstrādātas un izmantotas.
Projektu finansē Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla «KOPĀ ZAĻĀK» saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.
