Rīga +4°C 
Dzirde ir viena no maņām, kas ļauj mums būt klātesošiem – sarunās, attiecībās, darbā un ikdienas dzīvē. Tā ietekmē emocionālo labsajūtu, drošību, sociālo iesaisti un spēju uztvert pasauli pilnvērtīgi. Tomēr dzirdes pasliktināšanās bieži notiek nemanāmi, un cilvēki pie tās pierod, līdz brīdim, kad klusums kļūst par ikdienu. Tāpēc Pasaules dzirdes diena ir būtisks atgādinājums par nepieciešamību rūpēties un savlaicīgi pievērst uzmanību dzirdes veselībai.
Par to atgādina Audiomedika dzirdes centra audiologs Nauris Veits, kas dalās ar informāciju par dzirdes veselību, agrīnajiem simptomiem un ieteikumiem, kas palīdz laikus pamanīt dzirdes pasliktināšanos un saglabāt dzīves kvalitāti.
Savukārt audiologa Naura Veita paciente Māra stāsta, kā dzīve mainījās brīdī, kad viņa beidzot sāka risināt savas dzirdes problēmas.
Vienaldzība pret dzirdes zudumu var būt riskanta
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vairāk nekā 1,5 miljardi cilvēku pasaulē dzīvo ar dzirdes traucējumiem. Liela daļa problēmu paliek neārstētas – cilvēki bieži vien nenojauš, cik daudz viņi ikdienā nedzird. Tas notiek tāpēc, ka dzirde bieži sāk pasliktināties pakāpeniski, un pirmos simptomus ir grūti pamanīt vai arī tiem netiek pievērsta uzmanība.
Dzirde var pasliktināties pēkšņi (piemēram, noteiktu slimību, medikamentu vai traumu dēļ), taču daudzi cilvēki to zaudē arī ilgstoša trokšņa ietekmē – skaļā darba vidē, koncertos vai hobiju laikā.
Audiologs Nauris Veits uzsver, ka neatkarīgi no tā, kādā veidā dzirdes traucējumi rodas, tos nedrīkst ignorēt.
Pētījumi parāda, ka pat viegls, bet ilgstoši nekoriģēts dzirdes zudums var palielināt demences risku, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.
Dzirdes zudums tiek uzskatīts par vienu no būtiskākajiem ietekmējamiem demences riska faktoriem, tādēļ savlaicīga diagnostika un korekcija ir īpaši nozīmīga. Dzirdes aparātu lietošana var pozitīvi ietekmēt kognitīvās spējas, jo tā samazina pastāvīgo slodzi smadzenēm, kas rodas, cenšoties saklausīt un saprast runu. Uzlabojot dzirdes kvalitāti, tiek veicināta aktīvāka sociālā iesaiste, kas ir būtiska kognitīvās veselības uzturēšanai.
Kad skaņa atgriežas, atgriežas arī dzīves kvalitāte
«Cilvēkiem ar dzirdes zudumu 3. marts ir kā jebkura cita diena. Viņiem dzirdes zudums nav tikai viena diena vai piecas dienas nedēļā. Tā ir viņu ikdiena mēnešiem, gadiem, reizēm desmitiem gadu garumā. Bieži šiem cilvēkiem dzirdes zudums veidojas pakāpeniski, viņi pat nepamana, kurā brīdī ierastās skaņas vairs nav sadzirdamas. Bieži ir nācies dzirdēt stāstus, kā reiz sociāli aktīvi cilvēki, kuri apmeklēja saviesīgus pasākumus, koncertus un teātrus, lēnām no tā sāk izvairīties,» stāsta audiologs Nauris.
Aiz katra cilvēka ar dzirdes zudumu slēpjas personisks stāsts. Bieži tas ir stāsts par gadiem ilgu klusēšanu un sadzīvošanu ar grūtībām. Kad atgriežas skaņa, atgriežas arī dzīves kvalitāte.
Māra, 72 gadus veca pensionāre, vairākus gadus nespēja pilnībā izbaudīt to, kas viņai bija vissvarīgākais – mazbērnu bernudārza un skolas koncertus. Dzirdes pasliktināšanās lika viņai vairāk paļauties uz redzi, nevis skaņu. Viņa apmeklēja mazbērnu koncertus, smaidīja un aplaudēja, taču patiesībā dzirdēja tikai nelielu daļu no visa.
Pēc dzirdes aparātu pielāgošanas Māra pirmo reizi atkal skaidri sadzirdēja mazbērnu balsis, dziesmas un varēja pilnvērtīgi sarunāties. Viņa atkal varēja būt klātesoša, aktīvi piedalīties un iesaistīties sarunās. «Es pat nepamanīju, cik daudz biju palaidusi garām. Kad dzirdu viņus runājam, jūtos atkal kopā. Es ne tikai dzirdu – es piedalos!» stāsta Māra.
Svarīgākais ir spert pirmo soli un pārbaudīt dzirdi
Audiologs Nauris Veits: «Man, kā dzirdes speciālistam, 3. marts ir iespēja atgādināt par dzirdes problēmām, kuras skar salīdzinoši lielu sabiedrības daļu, īpaši seniorus. Ar dzirdes problēmām saskaros un strādāju ikdienā. Bieži sastopu klientus, kuri ar bažām un neziņu nāk uz pirmo dzirdes pārbaudi. Zemapziņā viņi apzinās, ka ir grūtības, ka nevar vairs saprast apkārtējo pasauli kā ierasts.
Tieši apkārtējie un tuvākie cilvēki, būs tie, kuri pirmie pamanīs jūsu dzirdes zudumu.
Tādēļ es aicinu klientus uz vizīti nākt kopā ar kādu – neatkarīgi, vai tas būtu dzīves biedrs, radinieks vai draugs, kāds tuvs cilvēks. Kad esat nolēmis spert pirmo soli uz labāku dzirdi un esat ieradies uz dzirdes pārbaudi, jūs jau esat izdarījis svarīgu darbu. Tālāk jau būs vieglāk! Jūs saņemsiet atbildes uz jautājumiem, konsultāciju un iedrošinājumu turpmākai rīcībai.»
Dzirdes veselība būtiski ietekmē cilvēka emocionālo labsajūtu, jo spēja brīvi sazināties samazina stresu un vientulības sajūtu. Tā veicina arī sociālo iesaisti – cilvēks jūtas drošāk piedaloties sarunās, pasākumos un ģimenes ikdienā. Laba dzirde ir svarīga darba drošībai un profesionālajām iespējām, īpaši vidēs, kur nepieciešama precīza komunikācija. Laba dzirdes veselība pozitīvi ietekmē dzīves kvalitāti un spēju dzīvot pilnvērtīgi.
«Agrīna diagnostika un dzirdes aparātu pielāgošana atjauno ne tikai skaņu, bet arī komunikāciju, emocionālo labsajūtu un pašapziņu. Strādājot ciešā sadarbībā ar klientu un viņu tuviniekiem, mēs kopīgi atrodam risinājumu, kas vislabāk atbilst ikdienas vajadzībām un dzīvesveidam,» saka audiologs Nauris.
«Mūsdienu dzirdes aparāts nav tikai vienkārša ierīce uz auss. Tas ir vieds/gudrs risinājums, kas palīdz no jauna kvalitatīvi sadzirdēt apkārtējo pasauli, ikdienas skaņas un sen nedzirdētās balsis. Mani klienti ir patīkami pārsteigti, kad viņi no jauna sadzird ne tikai sarunas, bet arī lapu čaboņu, jūras šalkoņu un putnu dziesmas. Tajos brīžos viņi saka: «Kur es biju agrāk? Kāpēc es nemeklēju risinājumu jau tad?»»
Pasaules dzirdes dienā mums ir iespēja atgādināt par dzirdes veselības nozīmi un agrīnas diagnostikas būtisko lomu. Šajā dienā tiek aicinātas veselības aprūpes sistēmas, darba devēji un politikas veidotāji rūpēties par to, lai kvalitatīva dzirdes aizsardzība, izglītošana un aprūpe būtu pieejama ikvienam.
