Piedzīvojumu lavīna kopā ar bērniem: ceļojums Malaizija – Singapūra. 1. daļa

Viesnīca ar baseinu uz jumta

Ceļojuma plānošana gulstas uz tēta pleciem: izvēlēties viesnīcas centrā, ar baseinu, bērniem draudzīgu vidi un par labu cenu. Lielāko satraukumu pirms brauciena rada gripas sezona un pārējās neskaitāmās sezonālās slimības, tāpēc jau nedēļu sēžu kā uz adatām, fiksējot katru bērna nošķaudīšanos. Izlidojam no Rīgas uz Amsterdamu, pēc tam uz Kualalumpuru. Lidmašīna ir pilna ar cilvēkiem un auksta. Lai gan jālido trīspadsmit stundas, lidojuma laikā nenoskatos nevienu filmu, neizlasu nevienu žurnālu. Ko daru? Ar bērniem vienmēr ir ko darīt! Te jāmeklē multfilmas televizorā, te jāmāca spēlītes, te jāiet izmazgāt zobi, jāaizved pačurāt viens, tad otrs, tad atkal pirmais, te jāsagriež gaļa, kura pati nelien mutē… Nonākot galamērķī, puikas ir saguruši, bet, tikko tiekam viesnīcas numuriņā, tūlīt jāiet uz baseinu un nogurums ir kā ar roku atņemts. Baseins atrodas 31. stāvā – brīnišķīgs panorāmas skats, sutīgs vakars, ūdens silts. Fantastiski!

Ātri izpeldamies un dodamies meklēt, kur var paēst tuvākajā ēstuvju ielā Jalan Alor. Ēstuvēs visi ēdieni austrumnieciski, kas maniem puikām ne pārāk patīk. Hugo pat nemēģina nogaršot. Lai arī izvēlamies pie mums jau zināmus ēdienus un uzkodas – saldskābo vistu, kalmāru gredzenus, garneles, ribiņas – viss ir specifiskā izpildījumā.

Citi lasa

Marta Kalniņa

Slavenības

Timmas bijusī sieva Sana veikusi uzreiz divas plastiskās operācijas

Evija Kalnbērza

Ciemos

FOTO: Kā dzīvo grupas Lauku muzikanti līderis Normunds Ķietis

Gita Vīksne

Attiecības

Seksīgais aktieris Upenieks pastāsta gan par vienas nakts sakariem, gan attiecībām ar precētu sievieti…

Ne visas TOP vietas tās labākās

Nevaram pamosties. Hugo galīgi saguris, Timo pēc garā pārbrauciena atgūstas ātrāk un kļūst nevaldāms, visu laiku ālējas. Paēdam brokastis un braucam uz Batu alām apmēram 10 km no centra. Tur atrodas hinduistu templis. Pa gabalu jau redzama 43 m augstā kara dieva Murugana statuja zelta krāsā.

Sajūta, ka esi ieradies ballītē ar vairākiem tūkstošiem dalībnieku, bet ballīte jau pirms pāris stundām beigusies. Visapkārt plastmasas pudeles, gruži, ēdienu atliekas, papīri. Uzkāpjam pa 272 pakāpieniem alā, kas būtu skaista, ja nebūtu izbetonēta, piečurāta un piedrazota. Pilns ar pērtiķiem, tiem netuvojamies, cik nav dzirdēts par nočieptajām mantām. Visur internetā Batu alas bija pieminētas kā TOP 5 vieta, kas jāredz Kualalumpurā.

Paskatīties var, bet priekšstatu sabojā netīrība... Jātiek atpakaļ uz centru, bet pie alām esošie taksisti prasa 50 ringitus (apmēram 10 eiro). Esot piektdiena, nenormāli sastrēgumi un tādā garā... Mēģinām tikt pāri ielai, un tur pēc trim minūtēm noķeram taksi par 20 naudiņām.

Publisks baseins pilsētas centrā

Raivo nopircis biļetes uz Petronas dvīņu torņiem (Petron Twin Towers), kas simbolizē Malaizijas straujo ekonomisko attīstību un ir malaiziešu lepnums. Tornis ir 452 m augsts, ar 88 stāviem. Ekskursijas notiek precīzi ik pēc 15 minūtēm, katru grupu sadalot pa 10–15 cilvēkiem un piešķirot atšķirīgas krāsas kakla lentas. Mēs saņemam zilās. Visus organizēti aizved uz 86. stāvu (augstākais stāvs, kur var nokļūt).

Izrādās, pašā Kualalumpuras centrā atrodas baseins ar ūdenskritumiem un dušām – bērniem šai svelmē vairāk neko nevajag un, lai gan ir sestdiena, cilvēku baseinā tik, cik uz pirkstiem var saskaitīt. Varbūt vietējie nav iecienījuši peldēties dienas vidū pilsētas centrā?

Vakarā meklējam tuvākās ēstuves interneta vietnēs tripadvisor un foursquare, jo apnicis cīnīties ar bērniem. Atrodu tuvumā spāņu restorānu, kas turklāt vēl novērtēts kā bērniem draudzīgs. Atsauksmes labas, atrodas blakus – ejam! Meklētajā restorānā cenas augstākas nekā Johar Alar, bet bērniem te ir ko ēst, tāpēc paliekam un bērniem tūdaļ tiek atnesta izkrāsojama ēdienkarte, piedevām  ēdiens tajā... par brīvu!  Un te ir viss, ko bērns var vēlēties, – pica, frī kartupeļi, makaroni, saldējums.

Skaistā dīkdienība Melakā

Rīts sākas ar pukošanos, jo tētis atkal visus jau astoņos modina, – jātiek uz Melaku. Tur apstāsimies, lai sadalītu 350 km garo ceļo no Kualalumpuras uz Legolandi. Melaka ir iekļauta UNESCO sarakstā kā vecākā tirdzniecības ostas pilsēta starp Austrumiem un Rietumiem.

Galvenās atrakcijas pilsētā: koka kuģis – muzejs, Holandiešu skvērs, kas pilns ar ķieģeļsarkanā krāsā krāsotām mājām, un ļoti sakopts kanāls visas pilsētas garumā. Izbraucam pa kanālu ar kuģīti, tad izpētām koka kuģi, kur iekšā jāiet bez apaviem. Tur viss tik tīrs, ka pat neviens smilšu graudiņš nepielīp pie pēdām. Kuģī ir pirāti, iekarotāji, šautenes un pistoles – puikām patīk. Savukārt viena no neparastākajām parādībām šajā pilsētā – dažādos filmu tēlos ar spīdīgām lentām, pušķiem, zīmējumiem un lellēm izrotāti velosipēdu ratiņi, kuros pārvadāt tūristus.

Legolaime

Šorīt esam augšā jau no pusseptiņiem. Jābrauc uz Lego pilsētu! Johar Bahru ir tuvākā pilsēta pie Legoparka. Pašā pilsētā nekā daudz nav, ko redzēt, tāpēc uzreiz nolīgstam taksometru uz Legolandi. Par 35 ringitiem (8,5 eiro) esam klāt. Lego viesnīca ir tieši blakus Legolandei un Lego ūdens atrakciju parkam. Viesnīca pilnībā atbilst savam nosaukumam – visapkārt pilis, figūras, kluči, viss no Lego, arī tapetes, paklāji un pat zīmējumi uz durvīm. Liftā mūzika, disko gaismas, visas sienas Lego figūriņās. Numurs ar divstāvu gultu bērniem, Lego kluču kasti, kā arī seifu, kuru var atvērt, atrisinot blakus nolikto mīklu. Iekšā dāvaniņas no Lego.

Ātri visu apskatāmies un skrienam uz Legolandi, jo biļetes nopirktas divām dienām, tai skaitā šodienai. Pirmais pārsteigums – parks ir praktiski tukšs. Jebkurā atrakcijā var tikt uzreiz, rindu nav! Parks sadalīts pa sekcijām – Lego City, Star War, Knights, Duplo, Tehnik, Adventure. Puikas sāk ar mašīnām, jābrauc pa izbūvētām trasēm, tad ar laivām pa mākslīgu upi, tad Lego ugunsdzēsēji, vilcieniņš apkārt parkam, karuselis un vēl, vēl, vēl!

Bailīgās atrakcijas puikām īpaši nepatīk. Timo vienreiz izbrauc ar Lego Kingdoom vilcieniņu un saka, ka viņam trīc zobi. Man pašai iepatīkas Lego Adventure vilciens, kas brauc pa tumsu, šaujot ēģiptiešu mūmijas un visādus mošķus. Brauciena beigās jau esmu diezgan satrenējusies šaušanā.   Pēcpusdienā nolemjam doties uz Lego ūdensparku, kur bērnu izklaidētāji no gumijas Lego klučiem taisa plostus. Bērni skrien no vienas atrakcijas uz citu. Timo vislabāk patīk Duplo baseiniņš, Hugo ņemas pa upi ar kamerām.

Taču lielākā laime mūs piemeklē viesnīcas brokastīs – atnāk dzīvs Lego cilvēciņš! Brokastu galds klāts ar krāsainiem traukiem, ir makaroni, sulas, vafeles, bet man pirmo reizi šī ceļojuma laikā garšīga kafija.

Otro dienu sākam ar Legolandes 4 D filmu. Nevarēju saprast, ar ko 4 D atšķiras no 3 D, tagad zinu! 4 D kino bez brillēm tev arī īstajā brīdī uzsnieg uz galvas sniegs, parādās dūmi un vējš pūš sejā.