Latvijā novērota neparasta dabas parādība. Tā notiek reti un tikai mūsdienu laikmetā

Iedomājies mēness vai saules apspīdētas plūstošas zilgani sudrabainas stīgas debesīs – tie ir sudraba mākoņi. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu un klimata daļas vadītājs, meteorologs Andris Vīksna teic, ka Latvijā tie ir reta un mistiska parādība, tomēr vasarās tos var redzēt katru gadu.

No tiem nekad nelīst lietus un nesnieg sniegs, un tie uzrodas neiedomājami augstu – 80 kilometrus virs Zemes. Citi mākoņi drūzmējas piecreiz zemāk, līdz 15 kilometru augstumam. Un tie debesīs burtiski joņo ar ātrumu 300 kilometru stundā. Tikai no Zemes mēs šo ātrumu neredzam, jo tas notiek ļoti augstu. Turklāt tie ir stindzinoši auksti – ap mīnus 120 grādi pēc Celsija. Kā Sniega karalienes izbārstīti. Un Saule tos iekrāso zilus.

Arī to struktūra un veidošanās iemesls nav īsti skaidri. Interesanti, ka pirms 1885. gada neviens cilvēks par šādiem īpašiem mākoņiem nebija ziņojis. Jā, skandināvu un ziemeļu tautu teikās, zīmējumos un gleznās parādās liecības par ziemeļblāzmām, taču sudraba mākoņus neviens nav apdziedājis, aprakstījis vai uzzīmējis. Iespējams, tie nemaz agrāk nav pastāvējuši. Tos 1885. gadā novēroja kāds britu astronoms – viņš ievēroja likumsakarību, ka šie mākoņi radušies tieši divus gadus pēc postošā Krakatau vulkāna izvirduma Indonēzijā. Tā pelni tika izsviesti augstu atmosfērā un nenonāca atpakaļ uz Zemes. Tie tur ir saglabājušies un atstaro saules gaismu. Vēl mēdz uzskatīt, ka sudraba mākoņu rašanās ir saistīta ar metānu, kurš izdalījies atmosfērā kopš rūpnieciskās revolūcijas laikiem. Vēl sudraba mākoņus varētu veidot kosmosa meteorītu putekļi.

Pārsvarā sudrabainie mākoņi uzrodas Ziemeļos vasaras otrajā pusē, taču arī vasaras sākumā dažiem laimīgajiem izdodas saskatīt augstu debesīs iestigušus vulkāna un kosmosa putekļus.