Kultūras afiša nedēļas nogalei. Ko apskatīt, redzēt, baudīt?

Ziemassvētku tirdziņš Vecrīgā

28. novembrī Doma laukumā vārtus vērs Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņš, kas darbosies līdz 2026. gada 4. janvārim. Īstu Ziemassvētku pasaku Vecrīgas sirdī tirdziņš uzburs jau 25. reizi, aicinot ikvienu ļauties svētku sajūtai un izbaudīt plašu kultūras programmu. Doma laukumā varēs apskatīt un iegādāties Latvijas mājražotāju un amatnieku darinājumus, kā arī baudīt dažādus ēdienus un dzērienus no vairāk nekā 80 tirgotājiem. Savukārt sestdien, 29. novembrī, pulksten 16 iedegs Rīgas Ziemassvētku egli, bet svētdien pulksten 17 notiks tirdziņa atklāšana un Dailes teātra 10. studijas koncerts.

 

 

Veltījums Austrai Pumpurei

Radošajā telpā Austras istaba, kas atrodas mākslas galerijā Romas dārzs Liepājā kopš trešdienas, 26. novembra, varēs apskatīt Austrai Pumpurei veltītu ekspozīciju, ko pamatā veido arhīva fotogrāfijas un leģendārās dziesminieces, viņas laikabiedru un Austrasbērnu audiostāsti. Ekspozīcijas nosaukums Viss vienalga, mierā neliks aizgūts no Vika dzejoļa, kas skan Pumpures izpildītajā Imanta Kalniņa dziesmā Dziesma par jautājumu. Šogad, kad atzīmē Austras Pumpures 97. gadadienu, Austras istaba piedzīvojusi lielas pārmaiņas, īstenojot tajā visiem ikdienā pieejamu ekspozīciju, kurā skatāmas gan daudzas un dažādas arhīva fotogrāfijas, gan Austras mēbeles, grāmatas, gleznas un citas lietas.

 

 

Aigas Rēdmanes izstāde Dejot

No 28. novembra līdz 6. februārim ISSP Galerijā aplūkojama vienas no pieprasītākajām un aktīvākajām modes un portretu fotogrāfes Aigas Rēdmanes izstāde Dejot. Vērojot vīriešu dejotāju ķermeņus, izstādē tiek pētīta vīrišķības robežu nepastāvība. Rēdmanes radītie darbi pievēršas dejas žanram, kas vēsturiskā griezumā formējis noteiktu priekšstatu par vīrišķību kā politisku un kulturālu fenomenu. Paraugoties uz dejas māksliniekiem vīriešiem, atklājas neviendabīgs priekšstats par vīrišķību, kas paplašina ierasto: iemiesotais maskulinitātes paraugs – muskuļotais, izturīgais, dominējošais – mijas ar gluži pretējo – kustību plūstošumu, plastiku un grāciju. Vairāku gadu garumā fiksētie fotodarbi skatītājam atklāj perspektīvu, kas caur dejotāju performatīvo praksi ļauj saskatīt alternatīvu tradicionālajai vīrieša ķermeņa uztverei.

 

 

Pērļu cirks ar kroņiem, spārniem un gariem

Svētdien, 30. novembrī, pulksten 16 Cesvaines pilī atklās mākslinieces Laimas Bakānes izstādi Pērļu cirks ar kroņiem, spārniem un gariem. Spožos un greznos darinājumus varēs aplūkot līdz 2026. gada 4. martam. Šis būs pirmais notikums Cesvaines pils adventes laika ciklā No tumsas uz gaismu Cesvaines pilī. Tajā būs sastopami adventes kroņi, cirka bumbas, pērļu virtenes un visdažādākie dekori – putnu spārni, lidojoši skarabeji un zupas gariņi –, katrs ar savu humoru un vieglu maģijas piesitienu. Darbi tapuši pusotra gada laikā, īpaši domājot par Cesvaines pils zāles gaismu, logiem un telpas neatkārtojamo noskaņu. Dažus Bakānes darinājumus Cesvaines pils pasākumos un ikdienā apmeklētāji būs pamanījuši jau līdz šim. Arī 2022. gada sākumā pili rotāja mākslinieces izstāde Balle pilī.

 

 

Pirmās adventes koncerts Meditācijas

Svētdien, 30. novembrī, pulksten 19 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā notiks pirmās adventes koncerts Meditācijas. Tajā diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā orķestris Rīga dāvās klausītājiem adventes laika noskaņu mūziku. Koncerta programma, kurā apvienoti latviešu un ārvalstu mūsdienu komponistu darbi, iezīmēs apcerīgu pārdomu un iekšējā klusuma laika sākumu. Programmā iekļauts Ērika Ešenvalda opuss Tikai miegā, Stīvena Braienta Meditācija, Džona Mekī skaņdarbs Šis ļaunais Mēness un Džeimsa Bārnsa 3. simfonijas 3. daļa, kā arī Georga Pelēča Jaungada mūzika. Bezmaksas ielūgumi uz koncertu ikvienam pieejami no 24. novembra Biļešu paradīzes kasēs un tiešsaistē.

 

 

Dziedošās ģimenes

Lai atgādinātu par latviešu ģimeņu spēku, tradīcijām dziedāt ģimenē, par vērtībām un atbalstu, 30. novembrī pulksten 16 Latgales vēstniecībā Gors izskanēs lielkoncerts Dziedošās ģimenes. Koncertā piedalīsies Tihovsku ģimene no Ludzas, māsas Legzdiņas no Jaunbērzes, Dūdumu ģimene no Rīgas, Zaļkalniņi no Lielvārdes, Aizgaļu ģimene no Cēsīm, brāļi Puncuļi no Rēzeknes un citas dziedošās saimes. Koncertprogrammas un pavadošās grupas vadītāju lomā iejutīsies Atis un Jānis Auzāni. Koncertā skanēs jau iemīļotas dziesmas no Dziedošo ģimeņu šova laikiem, būs arī jauni muzikāli pārsteigumi. Koncertu papildinās atmiņu stāsti, kuriozi atgadījumi un notikumi no TV šova laikiem.

 

 

Piecas minūtes pirms…

No 30. novembra Bauskas muzejā apskatāma Ziemassvētku izstāde Piecas minūtes pirms…, kuras centrā ir divas tēmas – laiks un cirks. Izstāde piedāvā ieskatu Rīgas cirka vēsturē, kā arī pulksteņu un eglīšu rotājumu attīstībā. Savukārt Autorleļļu un rotaļlietu meistaru Baltijas Ģildes meistari ielūkosies šajās tēmās caur leļļu tēlu un fantāzijas prizmu. Apmeklētāji varēs apskatīt Rīgas cirka rekvizītus, kostīmus un citus vēstures liecību priekšmetus, kas atklāj cirka ikdienu un skatuves ainas dažādos laikos. Izstādē būs eksponēti arī vēsturiski pulksteņi, kas ilustrē laika mērīšanas attīstību, bet Ziemassvētku noskaņu papildinās dažādu laikmetu eglīšu rotājumi.

 

 

Andra Ērgļa koncerts

Cēsu koncertzāle 30. novembrī pulksten 15 aicina uz Andra Ērgļa jaunā albuma Stāsts prezentācijas koncertu. Šajā īpašajā koncertprogrammā mākslinieks prezentēs savu jauno albumu, kas savīsies ar gadu gaitā iemīļotām un klausītāju sirdīs paliekošām dziesmām. Tas būs ceļojums cauri Andra Ērgļa daiļradei, kur labi pazīstamas melodijas mīsies ar pavisam jauniem skaņdarbiem, atklājot jaunus stāstus un emocijas. Koncerta atmosfēru kuplinās dziedātāja Antra Stafecka, par muzikālo baudījumu rūpēsies pavadošā grupa pianista Jura Kristona vadībā. Profesionālu mūziķu izpildījumā gan zināmās, gan jaunās dziesmas iegūs svaigu un niansētu skanējumu, ļaujot pilnībā iegrimt mūzikas burvībā.

 

 

Iluminācija

Rīgas Jūgendstila centrā apskatāma mūsdienu turku mākslinieces Gilhisas Diptašas miniatūru izstāde Iluminācija. Diptašas darbi iedvesmu guvuši no tradi­cionālās turku iluminācijas mākslas (tezhip), kas sakņojas Osmaņu un islāma kultūras tradīcijās. Tie izceļas ar smalkiem, sarežģītiem, ar roku gleznotiem ornamentiem, kas gadsimtiem ilgi izmantoti manuskriptu, miniatūru un kaligrāfijas tekstu rotāšanai. Māksliniece piešķir šai senajai mākslai mūsdienīgu elpu, uzsverot tās nozīmi 21. gadsimtā. Tezhip (zeltīšana) ir islāma dekoratīvā māksla, kuras galvenās iezīmes ir zeltījumi, florālie un ģeometriskie raksti. Tā radīta, lai grezni rotātu manuskriptus – īpaši Korānu un dzejas krājumus –, simbolizējot dievišķo gaismu un Visuma kārtību.