• Šobrīd

    weather img

    Rīga +14°C

    Visu laiku sāp galva!

    Galvassāpes
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    12. jūlijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Vieglprātīga attieksme pret galvassāpēm diemžēl var maksāt pat dzīvību. Konsultē Dr. AGATE ZĪVERTE, neiroķiruģe Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē.

    Pirmais solis – neignorē!

    Sāksim ar to, ka galvai vispār nav jāsāp. Mēs, neiroķirurgi, pat nelietojam tādu terminu kā ieilgušas galvassāpes, jo galva vai nu sāp – vai nesāp. Pat nedēļu ilgas galvassāpes jau ir nozīmīgas, un ir jāskaidro to cēlonis. Galvassāpēm var būt līdz pat 100 dažādu iemeslu, tāpēc ir svarīgi noskaidrot – kas kurā gadījumā varētu būt par vainu. 

    Godīgi sakot, mani uztrauc situācijas, kad slimnīcā ar galvassāpēm nonāk cilvēki ļoti smagā stāvoklī, nereti pirmsnāves stadijā, un gadās, ka ne vienmēr vairs varam palīdzēt… Jā, saprotu, tas izklausās biedējoši, bet tā diemžēl ir realitāte. Ir 21. gadsimts, pieejami ļoti labi radioloģiskie izmeklējumi, taču cilvēki mirst, jo nav iepriekš noteikta diagnoze!

    Nereti cilvēks ir sūdzējies par galvassāpēm, ticis nosūtīts uz dažādām pārbaudēm, bet – ne uz galvas smadzeņu pārbaudi. Pie mums, uz Stradiņiem, atved šos smagos pacientus no visas Latvijas, seko daudz operāciju, reanimācija… Un man ir skumji, ja redzu, ka jāmirst, piemēram, sievietei darbspējīgā vecumā laikā, kad visas tehnoloģiskās iespējas ļauj problēmas laikus atklāt un ārstēt.

    Sarkanie karodziņi

    Ja pēc pretsāpju tabletes iedzeršanas galvassāpes pāriet, tās varētu neuzskatīt par bīstamām. Tomēr, ja, kā jau teicu, galva sāp nedēļu, divas, ir jāiet pie ārsta. Lūk, daži bīstamie signāli jeb sarkanie karodziņi.

    1. Ja galva konstanti, bez pārtraukuma sāp ilgāk par nedēļu. 
      Noteikti jādodas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Ja galvassāpes piemeklē ilgākā laika periodā, tās ir nepatīkamas, bet it kā paciešamas, lai neskrietu uzreiz uz slimnīcu, – tas varētu liecināt par nopietnu slimību galvas smadzenēs, piemēram, audzēju. Katrā ziņā šis ir sarkanais karodziņš, pēc kura ir skaidrs, ka ar galvassāpēm īsti labi nav. Un ne jau vienmēr galvassāpes signalizē par kaut ko ielaistu vai jau senāk iemantotu, tā var būt arī pēkšņi radusies problēma.
    2. Galvassāpes ir pēkšņas, spēcīgas, asas. Tu nespēj veikt ikdienas aktivitātes un normāli funkcionēt. 
      Varbūt parādās bailes no gaismas, sajūta, ka sāp tā, it kā būtu iesists pa pakausi. Cilvēks, kurš ir pie samaņas, visdrīzāk apgalvos, ka nekad dzīvē nav piedzīvojis kaut ko tik sāpīgu. Nereti papildus šādām galvassāpēm ir vemšana, pēkšņs redzes zudums. Te ģimenes ārstam jau ir par vēlu un ir jāsauc ātrā palīdzība un jābrauc uz slimnīcu, jo visdrīzāk ir vaina asinsvadā, piemēram, laika gaitā asinsvadā izveidojies iztilpums, ko medicīniski sauc par aneirismu. Vienā brīdī tā var plīst. Tāpēc steidzami – uz slimnīcu!
    3. Sāp galva, ir locekļu vājums, rokas un kājas neklausa, zūd runas spējas. 
      Tas var liecināt par asinsizplūdumu jeb hemorāģiju, kā arī par galvas smadzeņu audzēju. Arī šis ir sarkanais karodziņš, kas liecina – ātrā palīdzība un slimnīca!

    Ko izmeklēt?

    Ja vērsies pie ģimenes ārsta vai neirologa, speciālistam sākumā būtu jāizvērtē tavas galvassāpes pēc speciālas, ārstiem zināmas, sāpju skalas – cik spēcīgas ir sāpes, kad tās parādās, ar ko tās varētu salīdzināt, kādi faktori tās ietekmē – un jānosūta tevi uz izmeklējumiem. Pirmais, kas būtu jādara – jāizslēdz nopietnākie sāpju iemesli. Ja tie neapstiprinās, var turpināt veikt citus izmeklējumus un meklēt sāpju cēloņus. Savukārt, ja galvas smadzenēs tomēr tiek atklāta kāda nopietna problēma – tas jau būs cits scenārijs, par ko izstāstīšu mazliet tālāk.

    Tātad – kādus izmeklējumus veikt?

    • Pirmais izmeklējums, uz kuru var nosūtīt arī ģimenes ārsts, ir datortomogrāfija galvas smadzenēm. Tā ir ātra, nesāpīga metode, kas ļauj ātri iegūt skaidrību, vai ir kāda nopietna problēma. Iespējams, tavā situācijā pietiks tikai ar šo izmeklējumu.
    • Otrs izmeklējums – magnētiskā rezonanse ar angeogrāfiju. Šo izmeklējumu veic gadījumos, kad nepieciešama detalizētāka situācijas izvērtēšana. Te gan vajadzēs nosūtījumu no neirologa vai neiroķirurga, un šis ir laikietilpīgāks izmeklējums, līdz ar to arī ir garāka rinda. Lai izslēgtu izmaiņas asinsvados, būtu jāveic angeogrāfija jeb radioloģiska asinsvadu izmeklēšana ar kontrastvielas ievadīšanu. Tiesa, pirms šī izmeklējuma veikšanas jāpārbauda nieru darbības rādītājs asinīs kreatinīns – tas parādīs, vai nieres funkcionē labi un vai vispār drīkst ievadīt kontrastvielu, lai neizprovocētu nieru mazspēju.
    • Ja ārstam ir aizdomas par audzēju galvā, ģimenes ārsts vai neirologs var virzīt tevi uz paātrinātiem izmeklējumiem tā saucamajā zaļajā koridorā. Tādā gadījumā uz izmeklējumu tev būtu jātiek 10 dienu laikā.

    Kā rīkoties tev?

    Kamēr gaidi rindā uz izmeklējumiem, vari atvieglot situāciju ar pretsāpju zālēm – kaut vai Ibumetin. Taču te jārīkojas prātīgi –
    ja iedzer tableti un kļūst labāk, jā, vari turpināt gaidīt izmeklējumus. Taču, ja galvassāpes traucē ikdienas aktivitātēm, darbam, normālai funkcionēšanai – es tomēr neieteiktu tā vienkārši gaidīt, bet gan doties uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu. Tur tevi izmeklēs ārsts, un, ja ieraudzīs kādu no sarkanajiem karodziņiem, tiks pieaicināts neiroķirurgs un visas pārbaudes tiks veiktas uz vietas. Nevajag ciest sāpes un dzert kaudzēm pretsāpju tablešu!

    Kāds ir scenārijs, kad izmeklējumi ir sagaidīti un veikti?… Būtiskākais ir iegūt pilnīgu skaidrību par rezultātu! Kad ir saņemti viena vai abu iepriekš minēto izmeklējumu rezultāti, jāatrod kāds speciālists, kas spēj izskaidrot saņemtos rezultātus tā, lai tev viss ir skaidrs. Man bijuši pacienti, kam rezultātu aprakstā skaidri un gaiši pateikts, ka ir izmaiņas asinsvados, bet neviens viņam nav pateicis, ka tā ir obligāti ārstējama lieta! Vai arī nav izskaidrots, pie kā tālāk iet, un rezultātā cilvēks nedara neko.

    Faktiski pirmajam skaidrotājam būtu jābūt ģimenes ārstam, kurš pasaka, kur tālāk jādodas.

    Arī radiologs izmeklējuma aprakstā parasti norāda, kāda speciālista konsultācija ir vēlama. Ja tas nav pateikts vai arī ja ģimenes ārsts tavām sūdzībām nepievērš pietiekamu uzmanību, ieteiktu tev ņemt gan izrakstu, gan iegūtās izmeklējuma bildes un doties pie neirologa vai neiroķirurga pašai. Neirologs ir tiešās pieejamības ārsts, pie kura var iet bez nosūtījuma valsts kvotu ietvaros. Savukārt, dodoties par valsts naudu pie neiroķirurga, vajadzēs nosūtījumu vai arī vizīte iespējama tikai par maksu.

    Jāuzmanās, ja bijis audzējs citur

    Atsevišķs ir stāsts par pacientiem, kuriem iepriekš ārstēts audzējs kādā citā orgānā. Piemēram, ir bijis vēzis nierēs, tas izoperēts, apstarots, ir veikts pilns ārstēšanas cikls, pacients un ārsts laimīgi atvadījušies, sarunājuši tikties uz kontroli pēc gada… Bet – diemžēl joprojām jābūt uzmanīgiem. Ja parādās galvassāpes, vienmēr jāatceras, ka pie vainas var būt metastāzes galvā.

    Man ir bijuši vairāki pacienti, kuriem konstatēts vēzis citos orgānos un vēlāk atklātas metastāzes galvas smadzenēs, jo sākušās sūdzības par galvassāpēm.

    Ļoti daudz šādu pacientu pie mums nonāk caur uzņemšanu un ar neatliekamo palīdzību.  

    Gadās arī, ka cilvēkam sāp galva, un tad mēs atrodam jau plašu metastāžu procesu galvas smadzenēs, un tikai pēc tam tiek konstatēts primārais audzējs kaut kur citur ķermenī. Pacients līdz tam par to neko nav zinājis – diemžēl notiek arī tā. Man šobrīd nodaļā ir jauna sieviete, kurai metastāzes jau ir ļoti plaši izplatījušās, bet sūdzības pirms tam bija ļoti nespecifiskas – galvassāpes, grūtības pārvietoties, vispārīgs vājums, nogurums.

    Negaidi, bet rīkojies!

    Diemžēl es savā darbā saskaros ar ielaistiem, smagiem gadījumiem, kam nereti ir letāls iznākums. Te zināma vaina ir jāuzņemas gan pašiem pacientiem, gan viņu ģimenes ārstiem. Pacienti nevēršas pie ģimenes ārsta ar sūdzībām, nevēlas kavēt darbu, tā ielaižot situāciju līdz stāvoklim, kad viņus atved ar ātro palīdzību.

    Taču diemžēl ir arī gadījumi, kad pacients ir vērsies pie sava ģimenes ārsta un ir sūdzējies, bet nav ticis nosūtīts ne uz kādiem specifiskiem izmeklējumiem, un gala iznākums ir bēdīgs.

    Ir bijis, ka ģimenes ārsts, tā vietā, lai iedziļinātos situācijā, izraksta vien B grupas vitamīnus, magnija preparātus.

    Ja ir audzējs smadzenēs, tad vitamīni nepalīdzēs!

    Ļaundabīgi audzēji aug ļoti strauji. Viena mēneša laikā tas var izaugt tik liels, ka to vairs pat nav iespējams daļēji vai pilnībā izoperēt. Un tas beidzas ar nāvi. Taču, ja ir aneirisma, cilvēks var arī ne par ko nesūdzēties. Tad vispār nevienu nevar vainot! Pasaules dati rāda, ka pēc asinsvada aneirismas plīsuma mirst puse cilvēku, kam tā noticis, nereti pat nesasniedzot slimnīcu. Otrai pusei, kas izdzīvo, ārstēšana ir ļoti sarežģīta, un 30 procenti no viņiem vairs nav spējīgi sevi aprūpēt – pēc šī notikuma dzīve vairs nekad nav tāda, kāda tā reiz bijusi.
    Tāpēc nedrīkst galvassāpes vienkārši norakstīt uz stresu. Ja tu esi izgulējusies, lieto gana daudz šķidruma, esi fiziski aktīva, bet galva joprojām sāp – ir jāreaģē, jo tas ir skaidrs ķermeņa aicinājums, ka kaut kas nav labi. Jāiet pie ārsta un jāsaprot – vai tiešām tas ir stress, kas izraisa šīs sāpes? Ir situācijas, kad pacientam iesnu, ausu vai zobu iekaisuma dēļ jau ir strutas galvā un to dēļ rodas galvassāpes. Tad ir jāveic operācija, lai no strutām atbrīvotos.

    Ja bīstamās situācijas jeb sarkanie karodziņi ir izslēgti, izmeklējumi apstiprina, ka nekā slikta galvā nav, bet galva tik un tā sāp, vislabāk dodies pēc palīdzības uz speciālo Galvassāpju kabinetu. Tur ir kompleksa pieeja, jo tur pieņem gan neiroķirurgs un algologs jeb sāpju ārsts, gan arī pieejami laboratoriskie izmeklējumi, arī elektroencefalogrāfija, trahiālo asinsvadu izmeklēšana, ultrasonogrāfija, veloergometrija, ja ir arī sirds vai asinsspiediena kaites. Vadoties pēc šo izmeklējumu rezultātiem, ārsts var noteikt kompleksu ārstēšanu – tā var būt terapija ar zālēm, slingi, teipi, dažādas fizioloģiskas procedūras, adatu terapija. 

    Kad palīdzēs neirologs, bet kad – neiroķirurgs?

    • Neirologi nodarbojas ar ierindas galvassāpēm, kuru iemesls var būt jebkas, piemēram, nepietiekams uzturs, par maz uzņemts šķidrums, hormonālas izmaiņas, muskuļu un nervu problēmas.
    • Neiroķirurgu pārziņā ir dažādas ar galvassāpēm saistītas galvas smadzeņu slimības, tostarp audzēji.
    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+