Santa.lv
  • 15.10.2025
  • Vai UDHS drīkst neārstēt? Un kā ar šo diagnozi sadzīvot?

    Lolita Lūse
    Foto: Billion Photos/Shutterstock.com
    UDHS ir smadzeņu attīstības traucējums, kas parasti parādās bērnībā, – izteiktas grūtības koncentrēties, pārlieku liels nemiers un kustīgums, savukārt meitenēm tas var izpausties arī kā dzīvošana mākoņos – sapņainums, aizmāršība. UDHS pamatā ir darbības īpatnības smadzeņu pieres daļā, kas atbild par koncentrēšanos, emociju kontroli un spēju pabeigt iesākto. Vienkārši izsakoties, smadzenēs nepareizi saspēlējas ķīmiskās vielas jeb neirotransmiteri – dopamīna sistēma darbojas citādi, tāpēc cilvēkam pietrūkst pacietības, uzmanība ātri aizslīd citur, un motivācija ne vienmēr pārtop darbībā. Citiem vārdiem – griba darīt ir liela, bet izdarīšana krietni klibo. Stāsta psihiatrs Māris Taube un neiroloģe Sandra Vestermane.

    Pie dakteres Vestermanes visbiežāk ejot sievietes vecumā ap 30–35 gadiem, bet ir arī nesen studēt sākuši jaunieši, kas saprot – viņi nespēj sasniegt savus mērķus. Skolā palīdzēja sistēmas rāmis – vecāki, skolotāji, nemitīga kontrole.

    Grūtības sākas augstskolā, kur sevi jāorganizē pašam.

    Tie ir stāsti par gudriem jauniešiem, kas gadu gadiem joprojām mācās pirmajā kursā vai nemitīgi maina fakultātes un studiju virzienus – cerībā atrast īsto. No malas par šiem jauniešiem saka: gudrs, bet slinks – ja pacenstos, varētu. Bet nevar. 

    Daļai cilvēku ar UDHS dzīvi izdodas iegrozīt itin veiksmīgi, taču tas notiek milzīgas trauksmes fonā. Vieni to izpauž arvien jaunās idejās un projektos, citi iekrīt atkarībās – alkoholā, narkotikās vai internetā, kur pazūd dienas vai naktis. 

    Tas, kas no malas izskatās kā milzu enerģija, patiesībā bieži ir nespēja apstāties – cilvēks pats sevi triec sienā…

    Atrod darbu, kur viss ir dinamisks, radošs un savā ziņā trakuma pilns, toties bieži vien ikdienas rutīnas darbus viņu vietā padara kāds cits. Tie ir radošie direktori, mākslinieki, uzņēmēji, aktieri, sportisti – spilgtas personības ar dzīvi kā pa kalniem, ar straujiem kāpumiem un kritumiem. Daļa sevi pilnībā atrod sportā, kas viņiem kļūst kā zāles, kā dabisks enerģijas avots.

    Bet, ja šī iespēja tiek atņemta, trauksme kļūst tik liela, ka cilvēks nereti meklē atbalstu citās atkarībās.

    Tie, kuri iemācījušies ar UDHS sadzīvot, pie ārsta bieži vien nemaz nenonāk. Tomēr grūti spriest, kāda ir viņu dzīves kvalitāte un kā viņi patiesībā jūtas.

    Turklāt jāatceras, ka neārstēts UDHS palielina daudzu slimību riskus – ietekmē ne tikai psihi, bet arī ķermeni. Hroniska pārslodze un stress paaugstina asinsspiedienu, grauj sirdi, hormonu līdzsvaru, ilgstoša smadzeņu pārslodze var palielināt arī Alcheimera slimības risku. Daudz kas no tā, ko pierasts dēvēt par vecuma slimībām, patiesībā var būt sekas ilgstošam stresam, ko rada neārstēts UDHS.

    Vairāk par to UDHS pieaugušajiem, kā tas izpaužas un kā to ārstē, lasi digitālajā žurnālā SANTA+!

    Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk